Saeima ceturtdien, 20. janvārī, noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos priekšlikumus energoresursu cenu krīzes risināšanai samazināt šo resursu piegādēm piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
Virkne opozīcijas deputātu bija izstrādājuši priekšlikumus grozījumiem PVN likumā.
Deputāti Māris Možvillo (Neatkarīgie), Karina Sprūde (Neatkarīgie), Ramona Petraviča (Neatkarīgie), pie frakcijām nepiederošās deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko rosināja likumā paredzēt PVN 5% koksnes kurināmā, siltumenerģijas, tai skaitā dabasgāzes, elektroenerģijas piegādēm. Savukārt ZZS frakcijas deputāti rosināja šo resursu piegādēm vispār nepiemērot PVN.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) aicināja neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus, informējot, ka koalīcija ir vienojusies par atbalsta pasākumu paketi energoresursu cenu krīzē kopumā 250 miljonu eiro apmērā. Viņa uzsvēra, ka koalīcijas piedāvājums paredz daudz mērķētāku atbalstu, turpretī PVN samazināšana to neparedz.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka koalīcijas solītais 250 miljonu eiro atbalsts pirmšķietami nebūs pietiekams. Viņš uzsvēra, ka cilvēkus neinteresē ilgtermiņa risinājumi krīzei, jo iedzīvotājiem jau tagad ir jāapmaksā rēķini par decembri, un PVN samazināšana vai atcelšana dod tūlītēju efektu.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs piebilda, ka priekšlikums energoresursu piegādēm nepiemērot PVN ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām un, ja Saeima lemtu par šādu soli, tad šis lēmums būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Vienlaikus Zakatistovs uzsvēra, ka atteikšanās no PVN piemērošanas energoresursiem liecina par vieglprātību, jo šādā veidā valsts atteiktos no ieņēmumiem un palielinātu izdevumus, tādējādi audzējot valsts parādu. Viņš uzsvēra, ka par nodokļu ieņēmumiem tiek nodrošināti valsts pakalpojumi un maksātas algas.
Jau vēstīts, ka trešdien, 19. janvārī, valdību veidojošie politiskie spēki konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām. Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro.
Premjera birojā portālam "Delfi" atzina, ka galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.
Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Koalīcija ir vienojusies, ka valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, šim mērķim paredzot 80 miljonus eiro. Tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, šim mērķim novirzot 80 miljonus eiro.
Palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām, šim mērķim paredzot papildus septiņus miljonus eiro līdzās jau piešķirtajiem teju 17 miljoniem eiro.
Tāpat plānots ieviest jaunu 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Valsts plāno mājsaimniecībām kompensēt siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu, šim mērķim novirzot 5,5 miljonus eiro.
