Foto: LETA

Ceturtdien, 29. oktobrī, trīs nedēļas pēc plānotā laika Saeimai tiekot pie 8. oktobra ārkārtas attālinātās sēdes darba kārtības izskatīšanas un izskatot pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Viendzimuma partneru reģistrēšana" turpmāko virzību, parlaments nolēma to noraidīt.

Pēc gandrīz divu stundu debatēm par noraidīšanu nobalsoja 55 deputāti, pret bija 30 un viens atturējās. Pret noraidīšanu balsoja "Attīstībai/Par" un "Jaunā Vienotība", daži neatkarīgie deputāti un daļa "Saskaņas" frakcijas, pamatojot to ar nepieciešamību uzklausīt un censties rast risinājumu problēmai.

Atbildīgās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ieteikums pēc 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Viendzimuma partneru reģistrēšana" izskatīšanas bija iniciatīvu noraidīt. Līdzīga iniciatīva jau iepriekš tikusi iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.

Kamēr Saeimas komisija vērtēja un Saeima gatavojās lemt par iesnieguma tālāko virzību, dzīvesbiedru kustības atbalstītāji jau četras reizes ceturtdienu rītos pulcējās piketos pie Saeimas.

Saeimā 2020. gada 26. jūnijā iesniegtais pilsoņu iesniegums, kas tapa pēc 9. martā Raimonda Petrovica rosinātās iniciatīvas "Viendzimuma partneru reģistrēšana", lūdza Saeimu lemt par likuma maiņu, lai juridiski reģistrētu viendzimuma līdzpieteicēju ģimeņu attiecības.

Iniciatīvā, ko triju mēnešu laikā parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, teikts, ka "iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā".

Tās rosinātājs norādīja, ka "patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Pirmā valsts pasaulē, kas atļāva viendzimuma pāriem slēgt civilo savienību, bija Dānija, kura par šādu soli izšķīrās 1989. gadā. Diskusijās par viendzimuma pāru laulībām visasākās domstarpības parasti raisa priekšstati par to, kas ir laulība, bet nereti diskusijās Latvijā atklājas arī dziļi iesakņojusies homofobija un diskriminācija pret lesbietēm un gejiem no PSRS laikiem. Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā."

"Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās. Uzskatu, ka Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti. Latvijas valdībai jāturpina cīnīties pret diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālu orientāciju, un jāveicina cieņpilna attieksme pret lesbietēm, gejiem un biseksuālām personām. Tiesību piešķiršana viendzimuma pāriem neko neatņem atšķirīgu dzimumu pāriem, kas jau bauda šīs tiesības. Uzsveru, ka šīs tiesības nekļūs mazāk vērtīgas vai vājākas tikai tāpēc, ka tādas būs vēl vairākiem cilvēkiem. Mūsu sabiedrību veido indivīdu, attiecību un ģimeņu daudzveidība. Pienācis laiks to uzlūkot kā labu īpašību. Aicinu parakstīties visiem, kuriem ir svarīga līdzcilvēku vienlīdzība. Un Saeimu aicinu lemt par likuma maiņu – juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimeņu attiecības. Sabiedrība no tā iegūs lielāku vienlīdzību, un beigsies diskriminācija starp sabiedrības daļām, " rakstīja Petrovics iniciatīvā.

Debates ieilgst

Ceturtdien komisijas ziņotāja Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) Saeimai vēstīja, ka divās sēdēs komisija par šo tēmu uzklausījusi konstitucionālo tiesību ekspertus Lauri Liepu un Baibu Rudevsku, pēc tam lemjot ieteikt Saeimai noraidīt šo iesniegumu.

Deputāte Marija Golubeva (AP) sacīja, ka Latvijas ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur netiek regulēta un aizsargāta dzīvesbiedru savienība. Tāpēc pienācis laiks tam pieķerties, jo šādas ģimenes ir un tās ikdienā izjūt dažādas grūtības. Deputāte aicina neatstumt šos cilvēkus un neraidīt projām no valsts tāpēc, ka viņi šeit nevar justies droši. Golubeva teica, ka šīs idejas atbalstītāji turpinās darboties, lai panāktu, ka Saeima pieņem šādu regulējumu. Deputāte aicināja nenoraidīt iniciatīvu un nodot to Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas jau sākusi darbu pie dzīvesbiedru problēmu apzināšanas.

Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) arī aicināja nenoraidīt un nodot komisijai, lai Saeima turpina darbu. Deputāte mudināja sakārtot šo ģimeņu tiesisko aizsardzību, uzsverot, ka nav runa par laulību.

Aleksandrs Kiršteins (NA) atsaucās uz Civillikumu un citiem likumiem, kas neparedz šādas laulības, bet dzīvē tādas savienības reāli pastāv. Tāpēc deputāts iesaka izstrādāt speciālu kopdzīves formu – mājsaimniecību, kas ļautu radīt regulējumu dažādiem kopdzīves modeļiem saistību tiesību aspektā, neatkarīgi no viņu intīmās dzīves. Tā kā juristi jau strādājot pie tāda risinājuma un to atbalstot arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Kiršteins aicināja konkrēto iesniegumu noraidīt. "Mēs neesam pret šādu attiecību interešu aizsardzību, bet nerunāsim par dažādām ģimenēm, jo tas ir ārpus ģimeņu tiesību jomas," sacīja Kiršteins.

Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) teica, ka viņam ir kauns un sāpīgi, ka šī valsts nevar aizstāvēt katru cilvēku un viņa cieņu, vēlmi būt sadzirdētam un uzklausītam. "Ignorējot realitāti, mēs nonākam strupceļā," sacīja Plešs, norādot, ka bērni jau aug dažādās ģimenēs. "Ignorējot realitāti, mēs attālināmies no tautas un tauta no mums," teica Plešs, aicinot rīkoties ar skatu nākotnē nevis pagātnē. Deputāts atgādināja, ka jau ceturto nedēļu pēc kārtas ceturtdienās pie Saeimas piketē cilvēki, kurus valsts negrib redzēt.

Plešs sacīja, ka dzīvesbiedru likums nevienam neko neatņems, bet daļai cilvēku radīs iemeslu palikt Latvijā un nedoties uz citu valsti, kur dzīvesbiedru savienības ir aizsargātas. Deputāts debatēs stāstīja par kāda sava homoseksuāla drauga stāstu par laimīgu kopdzīvi ar partneri, reģistrējot savu kopdzīvi Norvēģijā, kur dzīvoja darba dēļ. Taču drauga partneris mira un, lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju, draugam bija jāpierāda, ka viņiem ir Latvijā reģistrētas attiecības, taču tas nebija iespējams.

"Tas, ko mēs lemjam te un tagad, ietekmē reālu cilvēku dzīves. Mums ir jāpārtrauc šķirot cilvēkus, jo Latvija to vairs nevar atļauties," sacīja Plešs, aicinot atbalstīt iniciatīvu un visas ģimenes.

Igors Pimenovs (S) aicināja atzīt arī viendzimuma partnerattiecības, jo tas darīs valsti brīvāku un demokrātisku, tomēr šī konkrētā iniciatīva ir noraidāma.

Dace Bluķe (AP) sacīja, ka kopdzīves reģistrēšana radītu arī pienākumu un atbildību šīm ģimenēm, ne tikai tiesības. Deputāte atgādināja, ka platformā "manabalss.lv" jau tiek vākti paraksti visu veidu ģimeņu, ne tikai viendzimuma savienību atzīšanai. "Man nav pieņemami, ka komisija aicina noraidīt iniciatīvu, pat nenododot to izvērtēšanai atbildīgajā komisijā," teica Bluķe par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rīcību.

Inese Voika (AP) atgādināja, ka šis jautājums ir svarīgs vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, kas parakstījušies zem šī iesnieguma, un šodien Saeimai nav jābalso par partnerattiecību legalizēšanu, bet par to, ka Saeima ir gatava runāt par šo jautājumu. Voika aicināja kolēģus nebūt svētākiem par Romas pāvestu un arhibīskapu Stankeviču, kuri izteikušies atbalstoši par iespēju rast risinājumu šādu attiecību regulējumam. "Aicinu Saeimu nekļūt par tumsonības un baiļu pēdējo bastionu," teica Voika, aicinot nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai.

Ilmārs Dūrītis (AP), kurš darbojas arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, pauda neizpratni par komisijas vairākuma lēmumu ieteikt noraidīt iniciatīvu, lai gan neviens no ekspertiem neteica, ka tas neatbilst konstitūcijai. Dūrītis pauda nožēlu, ka Saeima, noraidot šādu iniciatīvu, atraida tūkstošiem cilvēku kā "tāda dusmīga tante padomju iestādē". Tie cilvēki jau nekur nepazudīs, viņi nāks pie Saeimas, un viņu problēmas ir jāuzklausa, teica Dūrītis. Deputāts arī citēja Māra Čaklā dzejoli "Cik maz mēs viens par otru zinām".

Krista Baumanes (AP) sacīja, ka Satversmes 110. pants, uz ko atsaucas šīs iniciatīvas pretinieki, nav akmenī iecirsts un tika iebalsots Saeimā salīdzinoši nesen 2005. gadā "Šlesera redakcijā". Sabiedrība kopš tā laika ir mainījusies, teica Baumane, kuras atsaucās uz savu vēlētāju lūgumiem panākt viendzimuma laulību legalizāciju. "Ir netaisni un gļēvi vicināt Satversmi Šlesera redakcijā," teica Baumane, aicinot atbalstīt iniciatīvu.

Anda Čakša (JV) mudināja balsot pret atbildīgās komisijas ieteikumu un nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai, lai tā varētu sākt diskusiju par visu ģimeņu aizsargāšanu un atrisinātu viņu ikdienas problēmas.

Deputāte Jūlija Stepaņenko kolēģiem pārmeta selektīvu attieksmi, jo Saeima iepriekš noraidījusi iniciatīvas, ko parakstījis vēl lielāks cilvēku skaits, turklāt netiekot uzklausīti arī citi cilvēki, kas piketē pie Saeimas pie dažādiem jautājumiem.

Jānis Dombrava (NA) atzina, ka Satversmes 110. pants aizsargā laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, kam ir tūkstošiem gadu pieredze, taču jāatzīst, ka sabiedrībā ir dažādi mājsaimniecību modeļi – homoseksuāli pāri, divi veci nelaulāti cilvēki, vientuļās mātes ar bērniem. Dombrava atzīst, ka būtu jārisina šo cilvēku problēmas, bet pārmeta "Attīstībai/Par" liekulību, ka tā neatbalstīju citu 10 tūkstošu cilvēku atkārtotus iesniegumus par "staba nojaukšanu Pārdaugavā".

Aldis Gobzems savukārt norādīja, ka, ja kādam rūp cilvēktiesības, tad jārunā arī par nepilsoņiem, jo homoseksuāliem cilvēkiem nav ierobežojumu ieņemt amatus. Gobzems arī runāja par heteroseksuāliem pāriem, kas nestājas laulībā, tādējādi izvairoties no atbildības. Arī mantojuma lietas varot risināt, laikus uzrakstot testamentu, un tam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām, sacīja deputāts, kuram esot ļoti labas attiecības ar viņiem pazīstamiem gejiem. Deputāts pauda viedokli, ka biseksuālisms ir poligāmija un tas ir atbildības trūkums izvēlēties, ko cilvēks vēlas. Deputāts teica, ka balsos pret "geju laulību reģistrāciju", jo demokrātija ir vairākuma griba, kas jārespektē.

Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka demokrātija ir ne tikai vairākuma vara, bet arī cieņa pret mazākumu, un pat, ja koalīcija to ne vienmēr ievēro, tad opozīcijai tas ir jāievēro. Paužot viedokli, ka ir jāseko līdzi mūsdienu izaicinājumiem, Cilevičs atgādināja, ka "mēs jau nekur neliksimies", jo darbā Eiropas Padomē viņš redz, ka daudzas valstis jau to atrisinājušas, tajā skaitā pat izteikti katoliskas. Cilevičs aicināja balsot pret komisijas ieteikumu.

Marija Golubeva (AP) debatēs noraidošo nostāju pret viendzimuma attiecībām Latvijā skaidroja ar komunisma mantojumu, nevis reliģiozitāti, jo citās valstīs, kur daudz vairāk praktizē reliģiju, kā Spānijā un Īrijā ir atrisināts jautājums par viendzimuma attiecību legalizāciju.

Regīnai Ločmelei (S) šīs debates atgādināja ļoti nelaimīgu cilvēku diskusiju, jo laimīgi cilvēki arī citiem vēl laimi. Deputāte balsošot pret iniciatīvas noraidīšanu, jo līdzīgi rīkojusies citos gadījumos, uzskatot, ka cilvēku iesniegumi jāizskata.

Andris Kazinovskis atgādināja, ka deputāti pārstāv savus vēlētājus un ka viņš pats ir konservatīvs, kāds arī palikšot. "Mums jābalso bez īpaša spiediena uzskatu mainīšanā," sacīja Kazinovskis, norādot uz to, ka Latvijas Saeimā konservatīvie spēki ir vairākumā, bet diemžēl nav vienoti.

Sergejs Dolgopolovs (S) aicināja nenoraidīt iniciatīvu un skatīties, kā tas attīstās tālāk darbā Saeimas komisijās. "Ja šis priekšlikums ies tālāk, tad jau būs pavisam cita attieksme un balsojumi," teica Dolgopolovs, uzsverot, ka šodienas balsojums ir vairāk par procedūru, nevis problēmas būtību.

Artuss Kaimiņš par plašajām debatēm teica, ka "esam uzklausījuši gandrīz simts Latvijas seksopatologu", tomēr atgādināja, ka cilvēki ir iesnieguši iniciatīvu un tā ir jāizskata.

Lai gan Saeimas debatēs neuzstājās, dažas dienas iepriekš, 26. oktobrī, "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs savā "Facebook" profilā ierakstīja: "Man, praktizējošam katolim un vienlaikus arī politiķim šķiet, ka likumprojekts par partnerattiecību reģistrāciju tiek pozicionēts līdzīgi kā slavenais farizeju jautājums. Vai tu, kristietis būdams, esi par "geju laulībām"? – jautā mūsdienu farizeji. Man liela autoritāte ir pāvests Francisks. Viņš par attieksmi pret netradicionāli orientētiem kristiešiem ir izteicies ne reizi vien. "Kas es tāds esmu, lai viņus tiesātu?" – paudis katoļu virsgans. Viņa jaunākie izteikumi par to, ka netradicionāli orientētajiem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē, ka viņiem jābūt aizsargātiem, tiek traktēti kā pagrieziens katoļticīgo nostājā. Patiesībā pāvests vēlreiz ir pateicis, ka viss, kas notiek sabiedrībā, ir arī jārisina sabiedrībā. Neviens nevar noliegt, ka mūsdienās pastāv neklasiskas ģimenes dažādās formās. Jautājums par šo attiecību statusu, par partnerattiecību reģistrāciju sabiedrībā ir jārisina, jo tas ir nobriedis."

Vāc jaunus parakstus

Vienlaikus ar atbildīgās Saeimas komisijas noraidošo lēmumu oktobra sākumā platformā "manabalss.lv" tika sākta jauna parakstu vākšana, uzreiz nepilnas nedēļas laikā savācot nepieciešamos 10 000 parakstu, lai kolektīvais iesniegums nonāktu Saeimā.

22. oktobrī iniciatīvas virzītāji paziņoja, ka paaugstina vācamo parakstu slieksni līdz 20 000.

Iniciatīvas pārstāvis Kaspars Zālītis skaidroja, ka šāds lēmums – vērsties pie sabiedrības ar aicinājumu pēc papildus atbalsta – ir pieņemts, lai uzskatāmi pierādītu: atbalstītāju pulkā nav tikai tie paši cilvēki, kuru kolektīvo iesniegumu Saeima nesen praktiski noraidīja.

29. oktobrī pie jaunās iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" 28 dienu laikā savākti jau 13 272 paraksti, liecina informācija platformā "manabalss.lv".

Šīs kustības "Dzīvesbiedri" rosinātās iniciatīvas mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai. "Laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo ģimenes formu, un arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Piemēram, 2019. gadā Latvijā piedzima 7 209 bērni jeb nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā. Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no šādu ģimenes formu tiesiskās atzīšanas un aizsardzības. Tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta jēgai – ka valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene," uzskata rosinātāji.

Iniciatīvas iesniedzējs aicina ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Tāpat rosināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas – "digiNotārs".

Iniciatīvas autori uzskata, ka likumdevējam ir jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību.

"Lai juridiski atzītu par ģimeni arī pārus, kas nav laulībā, ir nepieciešams grozīt tos normatīvos aktus, kas nodrošina ģimenes aizsardzību un atbalstu, piemēram, nodrošinot noteiktus pabalstus visām ģimenēm, atbilstīgus nodokļu atvieglojumus, samazinātas un nediskriminējošas valsts nodevas, tiesības uz mājokļa īres tiesību pārņemšanu, likumiskām mantojuma tiesībām un aizgādības tiesības pār bērniem, vienlaikus, piešķirot tiesības uz informācijas saņemšanu un lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes jomā," teikts iniciatīvā, prasot arī paredzēt sociālas garantijas un nodrošinājums ģimenei tās plašākajā nozīmē – ne tikai laulātajiem, bet arī dzīvesbiedriem un to bērniem.

Juridiska kopdzīves dzīvesbiedru savienības atzīšana sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu. Tiks novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem un mājokļa, kas nodrošinātu personu sociālo aizsardzību. Tas mazinās nepieciešamību personai vērsties pie pašvaldības pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem. Tas novērsīs arī gadījumus, kad, vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz. Tas palīdzēs risināt ēnu ekonomikas jautājumus, jo cilvēki varētu droši veikt savstarpējus bezskaidras naudas darījumus, nebaidoties par to nepamatotu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tas veicinās ģimeņu drošības sajūtu, jo ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Tas aizstāvēs bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. Visbeidzot, dzīvesbiedru un dzīvesbiedru savienības atzīšana veicinās drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm un veicinās lielāku piederības sajūtu Latvijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!