Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 11 deputāti – visi septiņi VL-TB/LNNK frakcijas pārstāvji, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti Augusts Brigmanis, Dana Reizniece, Guntis Rozītis un Vitauts Staņa. Pret bija 64 deputāti no "Vienotības", "Saskaņas centra" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām. Atturējās 19 deputāti – no ZZS, kā arī Imants Jānis Bekešs (PLL), Sergejs Dolgopolovs (SC) un pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis.
Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) debatēs aicināja atbalstīt frakcijas Satversmes grozījumu projektu, sakot: "Atslēgas vārdi, kas raksturo šī likumprojekta būtību, ir "atbildība", "uzticība", "vienotība" un "nacionāla valsts"." Viņš norādīja, ka ceturtdienas lēmums būšot "nevis izšķiršanās par konkrētiem, diskutējamiem grozījumiem, to būtību vai redakciju, bet gan par pamatuzstādījumu: jā – tautas vēlētam prezidentam pēc četriem gadiem".
Savukārt Ilma Čepāne (V), kas aicināja balsot pret, turpinot Parādnieka runu par atslēgvārdiem, piebilda, ka "šim likumprojektam atslēgas vārds ir "vadonība"". Viņa norādīja, ka iesniegtie grozījumi paredz izveidot "superprezidentālu valsti". Čepāne norādīja, ka VL-TB/LNNK piedāvātā redakcija – "Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts." – ir ļoti līdzīga vairumam NVS valstu, kur prezidentu ievēl tauta, piemēram, Moldovā, Kirgīzijā un Baltkrievijā.
Jau vēstīts, ka VL-TB/LNNK iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredzēja, ka prezidenta amata kandidātu varētu izvirzīt ne tikai 10 Saeimas deputāti, bet arī 10 000 balsstiesīgi vēlētāji. Valsts prezidenta pilnvaru termiņu paredzēts noteikt uz pieciem gadiem, lai prezidenta vēlēšanas nebūtu vienlīdz atkarīgas no reizi četros gados notiekošajām Saeimas vēlēšanām un prezidents nodrošinātu varas pēctecību un stabilitāti.
Grozījumu projekts paredzēja, ka kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņem šādu vairākumu, rīkojama otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Kandidāts, kurš otrajā balsošanas kārtā saņēmis visvairāk balsu, uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā, rosināts grozījumos.
Tāpat grozījumu projektā paredzēti prezidenta atlaišanas jeb impīčmenta procedūras pamatprincipi un noteikts, ka prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas kārtību nosaka ar īpašu likumu.
Satversmes grozījumu projekts arī paredzēja ievērojami paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras – dot tiesības ierosināt tautas nobalsošanas, atlaist Saeimu, izsludināt izņēmuma stāvokli, iecelt tiesnešus, izvirzīt Valsts kontroliera un Tiesībsarga amata kandidātu un citas.
Tāpat grozījumi paredzēja, ka Ministru kabinets ir atbildīgs ne tikai Saeimas, bet arī Valsts prezidenta priekšā – valdību veidoti prezidenta izvirzīts kandidāts, un prezidents arī apstiprinātu jauno Ministru kabinetu. Pašlaik valdību veido prezidenta izvirzīts kandidāts, bet uzticību valdībai izsaka Saeima. Turklāt Ministru prezidentam un ministram būtu jāatkāpjas ne tikai, ja to prasa Saeima, bet arī ja tas zaudējis prezidenta uzticību.
Līdz ar papildus pilnvarām grozījumi paredzēja arī paplašināt Valsts prezidenta atbildību, tajā skaitā paredzēts no Satversmes svītrot normu, kas nosaka, ka Valsts prezidents par savu darbību nenes politisku atbildību.
Nacionālā apvienība uzskata, ka piedāvātie Satversmes grozījumi paredz Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā un ar tiem tiek sakārtots Latvijas konstitucionālās iekārtas institucionālais līdzsvars un pilnveidota varas dalīšana. "Iestrādātās normas nodrošina pašregulējošu sistēmu – viena vara var apstādināt otru varu un piespiest darboties tautas labā. Tikai pie situācijas, kad Valsts prezidentam ir analoģisks tautas mandāts kā parlamentam, efektīvi var darboties kontrole pār parlamentu," norāda apvienība.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers iesniedzis Saeimai Satversmes grozījumus, kas paredz vairākas izmaiņas Valsts prezidenta institūcijā, tostarp tiesības prezidentam parlamentāras vai valstiskas krīzes gadījumā atlaist Saeimu. Prezidents arī rosina uzsākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu. Grozījumi izstrādāti uz prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma pamata.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka politiķi un sabiedrība diskutē par iespēju palielināt Valsts prezidenta lomu dažādos valstiskos procesos, tāpat bieži izskan ierosinājumi Latvijā ieviest tautas vēlētu prezidentu. Zatlers pērn uzdeva KTK vērtēt iespējamus grozījumus Satversmē saistībā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu un varas līdzsvara pilnveidošanu Latvijā. Komisija vērtēja ne vien Latvijas Satversmi, bet arī citu Eiropas parlamentāro valstu konstitūcijas.