Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) saistībā ar azartspēļu ierobežošanu Ķekavas novadā.
Par pieprasījumu balsoja 26 opozīcijas deputāti, bet pret bija vai atturējās kopā 33 deputāti, tajā skaitā no koalīciju veidojošajām "Attīstībai/Par!" (AP), "Jaunās Vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) frakcijām.
Balsojumā par šo jautājumu nepiedalījās koalīciju veidojošie Jaunās konservatīvās partijas deputāti, trīs deputāti no NA un viens parlamentārietis, kurš iepriekš pievienojās JV veidotajai partijai "Vienotība".
Tāpat balsojumā nepiedalījās koalīcijā esošās, Pleša pārstāvētās AP Saeimas frakcijas divi deputāti, kuri ir partijas "Kustība "Par!"" biedri. Plešs savukārt ir partijas "Latvijas attīstībai" biedrs.
Balsojumā nepiedalījās arī daļa opozīcijas deputātu.
Pieprasījumu par Ķekavas novada iedzīvotāju "absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu" Saeimā iesniedza ZZS deputāti Viktors Valainis, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Janīna Jalinska un Armands Krauze.
Kā ziņots, iepriekš Pieprasījumu komisijas sēdē Valainis pauda, ka viņam nav skaidrs, kādēļ ministrs pamato lēmumu atcelt Ķekavas saistošos noteikumus par azartspēļu aizliegšanu novada teritorijā, sakot, ka tāds neesot bijis likumdevēja mērķis.
Valaiņa ieskatā, Saeima, pieņemot grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, tieši esot paredzējusi pašvaldībām dot šādas tiesības. Viņš arī lūdza ministru paskaidrot, kas pašvaldībai jādara, kādu datu analīze ir jāveic, lai varēt pieņemt šādu lēmumu par azartspēļu aizliegšanu.
Valainis norādīja, ka pašvaldība veikusi plašu iedzīvotāju aptauju, kurā pausta iedzīvotāju vēlme neļaut azartspēles novadā. Viņa ieskatā, dialogam ar pašvaldībām jānotiek citādā veidā, nevis izmantojot varu necaurspīdīgā veidā.
Savukārt ministrs iepriekš komisijas sēdē uzsvēra, ka pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, jāievēro likumi. Rīkojums par saistošo noteikumu apturēšanu esot pēdējais solis, ja tiek konstatēts, ka pašvaldība neievēro likumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagājušā gada 9.septembrī saņēma izvērtēšanai saistošos noteikumus un 7.oktobrī sniedza atbildi un iebildumus, norādot, ka tādā redakcijā noteikumi neatbilst normatīvo aktu prasībām. Šādi ministrija esot devusi iespēju konkrētās normas labot, lai tās atbilstu likumam.
Pieņemot noteiktās likuma normas, Saeimas deputāti esot diskutējuši par to, ka pašvaldības azartspēles varēs ierobežot konkrētās teritorijās, pārceļot uz vietām, kur tās ir mazāk redzamas, un vietām, kas ir mazāk apdzīvotas.
Pirms nedēļas notikušajā komisijas sēdē ministrs norādīja, ka pašlaik vairākas pašvaldības iet likumīgo ceļu, ierobežojot azartspēles konkrētās vietās, analizējot konkrēto sociālekonomisko ietekmi.
Plešs arī skaidroja, ka ka Ķekavas novada dome, pieņemot lēmumu, iepriekš nav veikusi izmaiņas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kuri esot pamats tam, kādā veidā teritorija tiek plānota. Līdz ar to pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem noteikusi kā teritorijā notiek plānošana, un tas ir pretrunā ar esošajiem normatīviem.
Ministrs komisijas sēdē piebilda, ka pieprasījumā ietvertā atsauce uz iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi ierobežot azartspēles, nav ne ar ko pamatota. Iedzīvotāju aptaujā piedalījušies ap 4% no novada domes iedzīvotājiem, turklāt aptauja organizēta tā, ka esot grūti izsekot un identificēt aptaujas dalībniekus.
Uz šo aspektu komisijas sanāksmē vērsa uzmanību arī Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. Viņš aicināja noklausīties Ķekavas novada domes sēdi, kurā tika lemts par saistošo noteikumu pieņemšanu.
Domes sēdē deputāti esot atzinuši, ka šī aptauja nav reprezentatīva, lai neteiktu, ka tā bijusi fiktīva, teica Vērzemnieks. Piemēram, desmit cilvēki varēja katrs 100 reizes nobalsot un tiktu sasniegts pašreizējais aptaujas rezultāts.
Azartspēļu biznesa pārstāvis atsaucās uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā norādīts, ka pilnīgs azartspēļu aizliegums konkrētā pašvaldības teritorijā nav likumīgs. Pašvaldības esot tiesīgas noteikt ierobežojumus, bet ne pilnībā aizliegt azartspēles.
Vērzemnieks aicināja neievilkt viņa pārstāvēto biznesu nevajadzīgās politiskās spēlēs un cīņās. Azartspēļu organizētāji grib vadīties pēc likumu normām un nevēlas haosu, piebilda asociācijas vadītājs.
Kā ziņots, Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Ķekavas novada dome 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles visā Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.
Plešs minētos saistošos noteikumus apturēja, bet Ķekavas novada dome nolēma vērsties Satversmes tiesā, prasot atcelt ministra rīkojumu.
