Par paziņojuma pieņemšanu otrajā lasījumā nobalsoja 64 deputāti, pret bija četri un viens atturējās. Balsojumā nepiedalījās "Saskaņas centrs" frakcijas deputāti, kas iepriekš bija pametuši zāli.
Saeimas paziņojums par Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijā
Parlamentārieši noraidīja deputāta Jakova Plinera (PCTVL) priekšlikumu ar Saeimas lēmumu nosodīt Gruzijas valdību par militāro akciju Dienvidosetijā, kas esot novedis pie civiliedzīvotāju bojāejas.
Saeima uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība Latvijas parlamentāriešiem rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību.
Saeimas lēmumā iekļauts aicinājums Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas, savukārt Eiropas Savienība (ES) un NATO dalībvalstis, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ES Parlaments, Eiropas Padome, ANO un citas starptautiskās organizācijas aicinātas, pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk sākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, kā arī panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga kara darbība, kas ir prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru.
"Uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ir diskreditējusi sevi kā miera uzturētāju reģionā," norāda Saeima.
Krievijas rīcība Saeimas deputātiem izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.
Saeima aicina konfliktā iesaistītās puses apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka lietošanas, atsākt sarunu procesu par situācijas noregulējumu, nodrošināt pieeju starptautiskajai sabiedrībai situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām.
Saeima atbalstīja deputātes Sandras Kalnietes (PS) priekšlikumu, kas ietver aicinājumu, izstrādājot jauno ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumu, izvērtēt līdzšinējās ES un Krievijas attiecības, kā arī pārskatīt vīzu režīma nosacījumu.
Deputāti aicina ES dalībvalstis skaidri definēt ES paplašināšanas perspektīvas, tādējādi radot Eiropas valstīm, kuras ir izteikušas vēlmi iestāties ES, skaidru nākotnes vīziju, aktivizēt asociatīvo līgumu slēgšanu un vīzu liberalizācijas režīmu ieviešanu ar šīm valstīm.
Saeima atbalstīja arī citu Kalnietes priekšlikumu, kas aicina NATO dalībvalstis izvērtēt jauno drošības situāciju, kas pasaulē radusies pēc Krievijas-Gruzijas konflikta un gādāt, lai ES un NATO rastu risinājumus, kas stiprinātu un garantētu visu Krievijas kaimiņu turpmāko drošību, intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO un sākt Gruzijas iesaisti rīcības plānā dalībai NATO.
Kā ziņots, pavisam deputāti lēmumprojektam bija iesnieguši 23 priekšlikumus.
Saeimas debatēm par paziņojumu parlamenta ēkā klātienē sekoja līdzi Gruzijas vēstnieks Konstantīns Korkelija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
