Saeima otrajā lasījumā atbalsta izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā
Foto: Saeimas administrācija

Pēc gandrīz divu stundu ilgām debatēm un par spīti asai opozīcijas kritikai Saeima ceturtdien otrajā lasījuma atbalstīja izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā, kas liks iedzīvotājiem pašiem par saviem līdzekļiem savākt vairāk nekā 150 000 parakstu, lai sarīkotu tautas nobalsošanu. Koalīcijas pārstāvji gan sola mainīt arī citus likumus un drīz vien parakstīties varēs bez maksas pašvaldības iestādēs un arī elektroniski.

Par izmaiņām Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas likumā otrajā lasījumā nobalsoja 49 deputāti, pret – 36. Priekšlikumus trešajam lasījumam varēs iesniegt līdz 8.maijam.

Pašlaik referenduma vai likumprojekta ierosinātājiem pašu spēkiem jāsavāc 10 000 notariāli apstiprināto parakstu, bet pēc tam tautas nobalsošanai vai likuma projekta iesniegšanai nepieciešamos aptuveni 150 000 balsu vākšanu rīko Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par valsts līdzekļiem.

Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem par saviem līdzekļiem.

Ieceres pretinieki norāda, ka paraksta apliecināšana pie notāra maksā divus latus, un izmaiņas novedīs pie tā, ka parakstu vākšanas izmaksas pieaugs no aptuveni 20 000 līdz 300 000 latu. Savukārt priekšlikuma aizstāvji uzsver, ka aktīvie pilsoņi, kas vēlas parakstīties, spētu samaksāt divus latus, turklāt jau drīzumā parakstīties varēšot arī elektroniski un arī bez maksas pašvaldībās.

Likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski. Likumprojekts arī paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī "desmit līdz piecpadsmit vēlētāji".

Jaunā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK, 60 dienu laikā tai jāizlemj, vai reģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.

CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai. CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varētu pārsūdzēt tiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums būs nepārsūdzams.

Tāpat vēlētāju ierosināta likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā.

Likumā paredzēts noteikt stingru regulējumu aģitācijai pirms referendumu un parakstu vākšanas.

Likumprojekts paredz, ka fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 50 000 latu.

Koalīcijas virzītos grozījumus asi kritizēja opozīcija, nodēvējot tos par nedemokrātiskiem un tautas gribu ierobežojošiem.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs pauda pārliecību, ka priekšlikums liegs tautai izmantot Satversmē paredzētas tiesības. Viņa norādīja, ka parakstu vākšanas izmaksas būs nesamērīgi augstas, jo pagaidām nav paredzēta nedz elektroniska parakstīšanās, nedz iespēja bezmaksas parakstīšanās pašvaldību iestādēs. "Ir solījumi – "jā, līdz rudenim pieņemsim. Neticu!" sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa klāstīja, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas tautai būs vienkāršāk atlaist Saeimu, nekā panākt kādu iniciatīvu, "kas varbūt nav slikti". Savukārt viņas kolēģis Raimonds Vējonis ieceri nodevēja par "policejiskām normām tautas gribas izteikšanai".

Savukārt Solvita Āboltiņa (V) norādīja, ka var diskutēt par to, vai pašlaik noteiktais slieksni referenduma ierosināšanai – desmitā daļa vēlētāju – "ir maz vai daudz", taču piedāvātie likuma grozījumi neierobežo Satversmē noteiktās tiesības. Viņa uzsvēra, ka demokrātija nav visatļautība un nedrīkst ļaut spēlēties ar pamatvērtībām. Ābotliņa atgādināja par februārī notikušo "valodas referendumu", kuru rosināja nepilsonis Vladimirs Lindermans, un turklāt izskanēja informācija par šīs kampaņas finansēšanu no Krievijas.

Reformu partijas (RP) paziņojumā medijiem uzsver, ka referendumu kampaņu finansējumam jābūt maksimāli caurspīdīgam un nav pieļaujams, ka referenduma nozīmīgumu aizēnotu centieni ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai citu propagandu, kurai tiek izmantoti nezināmi finanšu avoti. "Tādā pašā mērā tas ir attiecināms arī uz posmu pirms referenduma – likuma ierosināšanas posmu," norādīts partijas paziņojumā.

RP frakcijas vadītājs Valdis Zatlers uzskata, ka "šie likuma grozījumi ir nepieciešami tieši šobrīd, jo pašlaik pirmsreferenduma kampaņu finansēšanai un aģitācijai nav nekāda regulējuma un nav skaidrs, kas organizē referenduma kampaņu". Pēc "valodas referenduma" politiķi saņēma pamatotus sabiedrības jautajumus par to, no kurienes nāca nauda kampaņai, un vai tā nāca no ārvalstīm. Diemžēl likuma neesamība "valodas referenduma" laikā neļāva regulēt un kontrolēt naudas plūsmas un nepieciešamības gadījumā piemērot sodu."

RP deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica debašu laikā Saeimas tribīnē uzvēra pilsoņu aktīvas līdzdalības nozīmīgumu gan nacionālā līmeņa, gan pašvaldību līmeņa referendumos. "Mums ir jāsaprot, ka iedzīvotāju līdzdalībai ir cieša saikne ar uzticību valsts varai un ar lojalitāti pret savu valsti, tāpēc es ļoti ceru un arī rosināšu savus kolēģus uz nopietnu profesionālu un izsvērtu diskusiju laika periodā starp šo otro un trešo lasījumu, kad mēs Saeimā gala redakcijā apstiprināsim šo likumu", norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Referendums Saeima

Comment Form