Saeima pagarina bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanas laiku līdz pusgadam
Foto: LETA

Ceturtdien, 25. martā, Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz bezdarbnieka palīdzības pabalsta termiņa pagarināšanu no četriem līdz sešiem mēnešiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grozījumi nosaka, ka persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzas līdz 2020. gada 8. novembrim.

Ja bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, pabalsta izmaksas laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Personām, kurām bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies no 2020. gada 9. novembra, bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas laiku pagarina par diviem mēnešiem, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts līdz 2021. gada 30. jūnijam. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī. Par minētajām personām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Opozīcijas pārstāvjis bija iesnieguši arī priekšlikumu palielināt bezdarbnieka palīdzības pabalsta summu līdz 250 eiro mēnesī, taču tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ievērojot Covid-19 radītos riskus un izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, kā dēļ iedzīvotāju nodarbinātības iespējas ievērojami mazinājušās, Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", lai sniegtu atbalstu tām personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību.

Līdz šim likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pārejas noteikumu 23. un 24. punkts nosaka, ka persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, pabalstu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī.

Ņemot vērā, ka saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā, daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta, kā arī apzinoties, cik ļoti būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu un mērķētu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, likumprojekts paredz pagarināt bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu līdz sešiem mēnešiem.

Tas nozīmē, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī (no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datums) vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim ieskaitot, šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

2020. gada marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 62 tūkstoši bezdarbnieku, bet līdz 2020. gada jūlija sākumam reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga līdz 78 tūkstošiem. Pēc tam sākās darba tirgus atkopšanās, reģistrēto bezdarbnieku skaitam samazinoties līdz 67 tūkstošiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Taču līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni darba tirgus situācija atkal pasliktinājās, un reģistrēto bezdarbnieku skaits 2021. gada marta sākumā jau ir sasniedzis 74,5 tūkstošus. Būtiski samazinājies reģistrēto vakanču skaits, vēl 2020. gada martā reģistrēti bija 30 tūkstoši vakanču, šim skaitam nokrītoties līdz 17 tūkstošiem novembrī, kam līdz ar Covid-19 pandēmijas vilni sekoja vēl būtiskāks vakanču skaita samazinājums. 2021. gada marta sākumā NVA ir reģistrēti 13,5 tūkstoši vakanču. Paredzams, ka otrā Covid-19 pandēmijas viļņa radītās nelabvēlīgās darba tirgus sekas būs ilgstošas, tādēļ svarīgi pagarināt finansiālā atbalsta sniegšanu bez darba palikušajiem, teikts anotācijā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu iespēju personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, saņemt atbalstu bezdarba gadījumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Labklājības ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam