Saeima pārceļ ziņojuma par Covid-19 pārvaldības kļūdām izskatīšanu
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas sēdei ieilgstot, deputāti ceturtdien, 10. februārī, lēma ceturtdien neizskatītos jautājumus skatīt nākamnedēļ, 17. februārī. Tādējādi pārcelta arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma par Covid-19 pārvaldības kļūdām izskatīšana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien Saeimas sēdi paildzināja gana laikietilpīgās deputātu debates par diviem likumprojektiem, kas tika izskatīti trešajā lasījumā – grozījumus likumā par ostām un likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

"Delfi" jau vēstīja, ka ar Saeimas 2021. gada 29. aprīļa lēmumu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai sēde.

Komisiju vadīja deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Tajā darbojās pa pārstāvim no katras frakcijas – Valērijs Agešins (S), Viktors Valainis (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Voika (AP), Sandis Riekstiņš (JKP) un Ralfs Nemiro (Neatkarīgie).

Komisija šā gada 4. februārī pabeidza darbu pie galaziņojuma. Teju 100 lappušu garajā ziņojumā apkopota informācija par komisijas sastāvu, apkopota informācija par komisijas sēdēs izskanējušajiem viedokļiem un argumentiem, sniegts izvērtējums par valdības darbu Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanā, vakcīnu iepirkumu, Vakcinācijas biroja izveidi, epidemioloģiskās drošības pasākumiem un valdības lēmumu komunikāciju.

Ziņojumā nenosauc politiski atbildīgo uzvārdus

Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukumā ietverts mērķis "nosaukt to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai sēde", tomēr komisijas darba galaziņojumā netiek minētas konkrētas amatpersonas. Iepriekš komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka vainīgo personu nosaukšana notiks vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā.

Komisijas darba galaziņojumā arī sniegti komentāri un secinājumi. Vērtējot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu, komisija secina, ka Veselības ministrijas (VM) darbībā "pieļautie trūkumi un nepilnības varēja atstāt būtisku ietekmi uz lēmumu par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkumu". Tajā pašā laikā komisija norāda, ka krīzes apstākļos īpaši svarīgs ir skaidrs un viennozīmīgi saprotams pienākumu un atbildības sadalījums starp lēmumu pieņēmējiem.

Vērtējot valstī ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, komisija ziņojumā secina, ka ierobežojumi atstāj labu ietekmi uz slimības izplatības rādītājiem, tomēr ierobežojumi negatīvi ietekmē ekonomiku. Komisija secina, ka Latvijas stratēģija, nosakot ierobežojumus un atbalsta pasākumus, ir bijusi apmierinoša.

Vērtējot valdības komunikāciju pandēmijas laikā, komisija norāda, ka labu vakcinācijas pret Covid-19 tempu liedza tas, ka nepieciešamā informācija nesasniedza daudzas Latvijas iedzīvotāju grupas. Lai turpmāk valsts komunikācija būtu efektīvāka, komisija iesaka regulāri veikt kvalitatīvus pētījumus par Latvijas iedzīvotājiem, viņu dzīves paradumiem, sociālo statusu, veselības stāvokli un citiem rādītājiem.

Komisija arī uzskata, ka valsts komunikācijai ir jābūt centralizētai, vienotai un vienkārši saprotamai. Ziņojumā pausts,ka Covid-19 pandēmijā sabiedrība ir saņēmusi sadrumstalotu informāciju, kad par vienu un to pašu valdības lēmumu komunicē dažādas puses, bet komunikācija nesakrīt pēc būtības.

Opozīcija vaino Kariņu, Viņķeli, Pavļutu un Reiru

Galaziņojumam pievienotas arī komisijas locekļa Valaiņa atsevišķās domas, kurās opozīcijas deputāts norāda, ka jau no Covid-19 krīzes sākuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pierādīja nespēju vadīt krīzi, to pamatojot ar faktiem, ka lēmumi bijuši haotiski un novēloti, tie nebija balstīti ekspertu rekomendācijās un netika pietiekami skaidroti sabiedrībai.

Tāpat Valainis norāda, ka vakcinācijas pret Covid-19 process jau no pirmsākumiem bijis nepārskatāms un haotisks. Savukārt politiskās vadības trūkums, vakcīnu iepirkuma procesu atstāja ierēdņu un amatpersonu ziņā. Opozīcijas deputāts arī secina, ka pret VM pārraudzībā esošo iestāžu amatpersonu vērstās disciplinārlietas bija politiski motivētas "ar mērķi "piesegt" politisko amatpersonu neizdarību un pārcelt atbildību uz ierēdņiem". Valainis uzskata, ka ir pamats veikt Ģenerālprokuratūras pārbaudi par bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles darbību un pieprasīt politisko atbildību tagadējam veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

Savas atsevišķās domas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumam pievienojis arī Nemiro, kura ieskatā nav pieļaujams, ka komisija tikai daļēji izpilda Saeimas doto uzdevumu un nenosauc valdības politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniskas sekas Latvijai.

Arī Nemiro piekrīt Valaiņa secinājumam, ka Kariņa vadītā valdība ir "demonstrējusi nespēju vadīt krīzi". Viņa ieskatā, komisijai galaziņojumā bija jānosauc politiski atbildīgie, proti, Viņķele par sabiedrības vakcinācijas procesa savlaicīgu un plānveidīgu neuzsākšanu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par savlaicīga atbalsta nesniegšanu Covid-19 negatīvi ietekmētajās nozarēs strādājošajiem, savu Kariņš, kā norāda Nemiro, ir politiski atbildīgs par valdības darbu kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Inese Voika Sandis Riekstiņš Ģenerālprokuratūra Ilze Viņķele Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Rihards Kozlovskis Saeima Valērijs Agešins Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form