Bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs, deputāts Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) žurnālistiem trešdien pieļāva, ka "alternatīvas kandidatūras" Maizītim noteikti būšot, ko apliecinot arī neveiksmīgā tiesneša Māra Vīganta virzīšana AT tiesneša amatam. Lūgts vērtēt Maizīša darbu, Jaundžeikars atzīmēja, ka "Maizītis ir ļoti diplomātisks vadītājs [..], tomēr daudzi gribētu, lai viņam būtu daudz stingrāka nostāja. Piemēram, tai pašā "Parex" jautājumā," pauda Jaundžeikars.
Viņš arī atzīmē to, ka prokuratūrai vairāk nekā divu gadu laikā nav izdevies atklāt tā dēvētos Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātus" un eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas minētais Damokla zobens pār Saeimas deputātu galvām tā arī nav kritis. "Ja nevar tikt galā, tad nevar to divus vai trīs gadus publiski muļļāt," pauda Jaundžeikars.
Viņš gan atzina, ka LPP/LC frakcija vēl par šo jautājumu neesot lēmusi.
Partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem trešdien pauda, ka Maizītim darbs ir jāturpina. "Viņam ir pietiekoši augsta sabiedrības uzticība, ir svarīgi, lai viņš saglabātu amatu un turpinātu iesākto," pauda Āboltiņa.
Āboltiņa Maizīša izredzes palikt amatā vērtēja piesardzīgi, norādot, ka "tiesu sistēmai priekšā smaga cīņa".
"Tas būs smags pārbaudījums tiesu varai," pauda Āboltiņa, norādot, ka kandidāts šim augstajam amatam ir jānosauc Bičkovičam, kura paša izvirzīšanas laikā tika aktualizēts jautājums par viņa piemērotību amatam. Līdz ar to radušās šaubas par viņa neietekmējamību šāda politiski jūtīga jautājuma izlemšanā. JL priekšsēdētāja izvairīgi atbildēja, vai JL par šo jautājumu lems kopīgi ar pārējām topošās apvienības "Vienotība" partijām.
Savukārt "Pilsoniskās savienības" frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilma Čepāne žurnālistiem atzina, ka jautājums vēl neesot izlemts, tomēr, pēc Čepānes domām, šādas iespējas izvērtēt kandidatūras ģenerālprokurora amatam būtu jāuztic speciālistiem, nevis deputātiem, kuriem trūkst zināšanu, lai vērtētu šādas kandidatūras.
Tāpat Čepāne atzīmēja, ka Maizītis patlaban aktīvi papildinot savas zināšanas, līdz ar to būtu piemērots kandidāts šim amatam.
Savukārt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja vietnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nekomentēja Maizīša izredzes palikt amatā, norādot, ka par to nav vēl lemts un arī partijas viedoklis neesot formulēts.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Vilnis Edvīns Bresis žurnālistiem atklāti apšaubīja Maizīša nonākšanu atkārtoti ģenerālprokurora amatā. Pēc Breša teiktā, Maizītim būtu "stingri jānopūlas", lai tas notiktu. Viņš pārmeta Maizītim "zaudētās lietas, kuras stipri smaržo pēc tendenciozitātes", norādot, ka nav pieļaujama prokuratūras nostāšanās venā pusē uzņēmēju – Aivara Lemberga un Oļega Stepanova strīdā. "Valsts tā nevar rīkoties," pauda Bresis.
Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs žurnālistiem atbildēja izvairīgi, uzsverot, ka viņam "paldies, Dievam, nav bijusi saskarsme ar Maizīti", tomēr Urbanovičs vēlētos pirms balsojuma dzirdēt gan Maizīša, gan prokuratūras darba izvērtējumu, iepazīties ar plāniem un iecerēm.
Maizītis ģenerālprokurora pienākumus sāka pildīt 2000.gada 11.maijā, vēlāk viņš tika atkārtoti apstiprināts amatā uz otru termiņu, kas beidzas nākamā gada maijā. Pavasarī, visticamāk, martā Saeimai būs jālemj par ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
