Saeima noraidīja "kreisās opozīcijas" priekšlikumu, kas paredzēja tiesības atsevišķās vietās ļaut pašvaldībām iesaistīties mācību valodas proporciju noteikšanā.
Ar opozīcijas balsīm deputāti šodien noraidīja atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstīto normu, kas paredzēja, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks pedagogu darba algu atbilstoši viņu amata kategorijai un slodzei.
Tādējādi no šā gada septembra stāsies spēkā likuma norma, kas paredz ikvienam pedagogam maksāt vismaz divas minimālās algas. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JL) jau ir paudis bažas, ka minētās normas iebalsošana likumā var izraisīt valsts bankrotu, jo šīs prasības izpildei budžetā papildus būs nepieciešami 15 miljoni latu. Saeimas deputātu neoficiālajās sarunās pat tiek pieļauts, ka minētās normas pieņemšanas dēļ premjers Einars Repše (JL) varētu izšķirties par atkāpšanos no amata.
Pieņemot minētos likuma grozījumus, Saeima ir atteikusies no otrā lasījuma redakcijas, kas paredzēja, ka mazākumtautību valodās būtu mācāmi tikai ar mazākumtautību kultūru un identitāti saistīti priekšmeti.
Deputāti noraidīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu ļaut tikai Latvijas pilsoņiem strādāt par skolu direktoriem un pedagogiem. Minētā norma varētu attiekties tikai uz kādu 20 skolu direktoriem.
Pēc likuma pieņemšanas Šadurskis norādīja, ka galvenais uzdevums tagad ir izpildīts un likums ir pieņemts.
Ministrs apšaubīja iespēju vēl reizi atvērt likumu grozījumiem, lai atceltu normu par pedagogu darba samaksu, jo tādā gadījumā atkal varētu izvērsties plašas diskusijas par valodu proporcijām mazākumtautību skolās.