Saeima pieņem grozījumus, kas ļauj iziet no ārkārtējās situācijas; paredz sodus tirgotājiem  (176)

Lai attiecīgie grozījumi tiktu ātrāk pieņemti, pirms 29. martā Saeima beidz ziemas sesiju, Ministru kabinets tos neiesniedza kā atsevišķu likumprojektu, bet kā tieslietu ministra priekšlikumus jau pirms otrā lasījuma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skatāmajā likumprojektā. Komisija trešdien valdības iesniegtos priekšlikumus izskatīja ceturtdien Saeimas sēdes pārtraukumā, un pēcpusdienā Saeima ķērās pie steidzamā kārtā izskatāmo grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai valstī pēc ārkārtējās situācijas pārtraukšanas pastāvētu tāds tiesiskais regulējums, kas pasargā sabiedrību no Covid-19 infekcijas straujas izplatības.

Anotācijā skaidrots, ka grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā izstrādāti, lai paredzētu sabiedrības drošības un veselības interesēm atbilstošu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Šā gada 6. aprīlī beigsies ārkārtējā situācija valstī, kas noteica virkni ierobežojošu un aizliedzošu pasākumu, kas bija vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu, teikts anotācijā. Kā liecina Covid-19 inficēšanās gadījumu analīze, infekcija izplatās ciešu kontaktu rezultātā, turklāt jāņem vērā Covid-19 infekcijas jauno paveidu izplatība, kas rada papildu riskus šīs infekcijas straujai izplatībai. Tā kā vakcīna Covid-19 profilaksei šobrīd ir pieejama ierobežotā apjomā un nav pieejami efektīvi infekcijas ārstēšanas līdzekļi, efektīvākie profilakses pasākumi joprojām ir distances ievērošana un cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, skaidrots anotācijā.

Lai uzturētu sasniegto Covid-19 izplatības ierobežošanā un pasargātu sabiedrību no vēl lielāka Covid-19 infekcijas uzliesmojuma, ir svarīgi saglabāt piesardzību, tai skaitā ievērot fizisku distancēšanos un novērst cilvēku pārmērīgu pulcēšanos, teikts anotācijā.

Saeimas ceturtdien pieņemtie grozījumi arī paredz tiesības policijai slēgt tirdzniecības vietas uz laiku, ja tirdzniecības vietā nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm. Tādos gadījumos Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām.

Šo grozījumu Ministru kabinets bija iesniedzis jau iepriekš kā oriģinālo grozījumu projektu, pirms vēl tika lemts par ārkārtējās situācijas dēļ nepieciešamajiem grozījumiem.

Pret šādu atbildību tirgotājiem iebilda gan Saeimas opozīcijas pārstāvji, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirgotāju asociācija.

Saeima arī papildināja likumu ar normu, kas paredz līdz 5000 eiro sodu par noteikto tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu.

Tagad likumā būs noteikts, ka par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

Grozījumi arī paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt prasības arī tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem. Līdz šim likumā jau bija dotas Ministru kabinetam tiesības noteikt ierobežojumus citās jomās.

Opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši priekšlikumus grozīt jau esošo likuma normu un noteikt, ka infekcijas izplatības gadījumā ierobežojumus var noteikt Saeima nevis Ministru kabinets. Saeimas vairākums gan šos priekšlikumus neatbalstīja.

Saeimas vairākums arī neatbalstīja Igora Pimenova (S) priekšlikumu noteikt, ka Ministru kabineta noteikumus par paredzēto ierobežojumu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku, noteikšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc to pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Opozīcijas pārstāvjiem gan arī neizdevās panākt Saeimas vairākuma atbalstu priekšlikumam, ka Ministru kabinets vienas darba dienas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā bez kavēšanās atjauno bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās saskaņā ar 2021. gada 28. janvāra Saeimas lēmumu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbību nepārtrauktību", ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālo principu un Ministru kabineta noteikto kārtību.

"Delfi" jau ziņoja, ka Ministru kabinets trešdien, 24. martā, vērtēja iespējamos ierobežojumu mīkstināšanas variantus pēc Lieldienām, taču lēmuma pieņemšanu atlika uz piektdienu, jo trūka pietiekama ekspertu vērtējuma. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes trešdien žurnālistiem sacīja, ka ārkārtējā situācija valstī beidzas 6. aprīlī, un valstij ir jāzina, kā tālāk dzīvosim un kādi lēmumi ir jāpieņem. "Tie nākamnedēļ ir jāpieņem. Lai tie būtu gatavi, šonedēļ lēmumu sagatavotājiem jābūt skaidrībai, kurā virzienā mēs ejam," skaidroja Kariņš.

Jau iepriekš ziņots, ka valdība trešdien grasījās lemt par Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas nepagarināšanu ilgāk par 6. aprīli, līdz kuram tā noteikta patlaban. Tomēr, pat izbeidzot kopš pērnā gada 9. novembra ilgušo ārkārtējo situāciju, ierobežojumi un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai netiks atcelti, bet atkarībā no epidemioloģiskās situācijas var tikt pakāpeniski mīkstināti. Valdība konkrētu lēmumu par ārkārtējo situāciju trešdie nepieņēma, lai gan sagatavoja un nosūtīja pieņemšanai Saeimā likuma grozījumus, kas ļauj izbeigt ārkārtējo situāciju un saglabāt ierobežojumus, kā arī citus krīzes laika noteikumus.

Šonedēļ bija paredzēta tikai viena Ministru kabineta sēde trešdien nevis divas – otrdienā un ceturtdienā, kā jau ierasts pandēmijas laikā, jo ceturtdien un piektdien Ministru prezidents ir aizņemts Eiropadomes apspriedēs. Trešdien valdības sēdē gan Kariņš atzina, ka neklātienes apspriedes beigsies piektdien pēcpusdienā, tāpēc valdība lemšanu varētu turpināt pēc tam.

Tā kā Saeima lēmusi ziemas sesiju beigt 29. martā un pavasara sesiju sākt 6. aprīlī, šonedēļ Saeima sēdes sasaukusi divas dienas – gan trešdien, gan ceturtdien, lai varētu izskatīt iekrājušos likumprojektus, kā arī būtu gatavībā izskatīt dokumentus, ko Ministru kabinets varētu iesniegt pēc trešdienas valdības sēdes un kas būtu saistīti ar izmaiņām, nepagarinot ārkārtējo situāciju.