Saeima pieņem grozījumus Profesionālās izglītības likumā
Foto: F64

Saeima ceturtdien, 3. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas nepieciešami, lai tuvinātu līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā arī izveidotu skaidru profesionālās vidējās izglītības iestāžu tipoloģiju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar grozījumiem no pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem pāriets uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un caurskatāmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām.

Grozījumi sistematizē profesionālās izglītības iestādes, izveidojot profesionālās izglītības iestāžu tipoloģiju. Attiecīgi profesionālās vidējās izglītības iestādes turpmāk būs tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri un profesionālās vidusskolas. Grozījumos noteikti arī attiecīgo iestāžu darbības mērķi, kā arī ietverti arī nosacījumi, kas jāņem vērā, izvērtējot iestādes atbilstību attiecīgajam statusam.

Tāpat noteikts, ka pieaugušo izglītības īstenošanā darbosies profesionālās tālākizglītības centri.

Kā akcentē par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), izmaiņas nepieciešamas, lai veidotu elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām. Vērtējot mācību rezultātus profesionālajā izglītībā, galveno uzsvaru turpmāk plānots likt uz jau paveikto, dodot iespēju nepieciešamības gadījumā izsniegt valsts atzītus dokumentus gan par profesionālo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju, tostarp profesionālās kvalifikācijas daļu, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā.

Elastīgā pieeja dos iespēju objektīvi novērtēt mācīšanās sasniedzamos rezultātus un piešķirt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši reāli sasniegtajam līmenim, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Tas ļaus arī novērst situāciju, kad centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk. Jaunā pieeja ļaus nodrošināt mācību sasniegto rezultātu pārnesi, kas var būt noderīga, piemēram, turpinot mācības pēc pārtraukuma vai apgūstot citas profesijas.

Grozījumi paredz pāreju uz profesionālās izglītības iestāžu institucionālās akreditācijas sistēmu, kas būs spēkā no 2024.gada. Akreditācijas procesā tiks izvērtēta gan iestādes darbības kvalitāte, gan atbilstība dibinātāja noteiktajam iestādes statusam, akcentē A.Ašeradens.

Likumprojekts paredz arī pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai veikt monitoringu par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem. Balstoties uz monitoringa datiem, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju būs uzdevums gatavot un publiskot ikgadēju izvērtējumu par absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas.

Grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.aprīlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Arvils Ašeradens Izglītības un zinātnes ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form