Saeima pieņem Ķezberes atlūgumu decembrī beigt darbu NEPLP
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 63 deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret vai atturoties, pieņēma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājas Daces Ķezberes iesniegumu par darba pārtraukšanu padomē, atbrīvojot viņu no pienākumu pildīšanas 15. decembrī.

Paredzams, ka līdz tam laikam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau būs izraudzījusies kandidātus un aizpildījusi divas brīvās vietas padomē, lai decembra vidū pēc Ķezberes aiziešanas padome jau darbotos pilnā sastāvā. Viena vakance padomē ir jau kopš maija, kad darbu NEPLP beidza Gunta Līdaka. Potenciālo kandidātu iesniegumus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai gaida līdz 14. oktobra darba dienas beigām.

Ķezbere, kā pamatojumu minot politisko spiedienu uz padomi un nozari kopumā, iesniegumu par darba beigšanu padomē 15. decembrī NEPLP iesniedza 30. septembrī. Atbildīgā Saeimas komisija iesniegumu izskatīja dienu pirms lēmuma Saeimas plenārsēdē.

Par Ķezberes atbrīvošanu no NEPLP locekļa pienākumu pildīšanas nobalsoja deputāti gan no koalīcijas, gan no opozīcijas. 14 balsošanā nepiedalījās, un viņu starpā ir pārsvarā ZZS un "Saskaņas" deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) pirms Saeimas lēmuma pieņemšanas teica, ka "pēdējā gadā NEPLP lēmumi ir likuši ne vienu reizi vien apšaubīt, vai NEPLP rīcība ir bijusi pārliecinoša, vai tā ir bijusi uzticama, vai tā ir stiprinājusi vai, tieši otrādi, grāvusi NEPLP reputāciju".

Aicinot deputātus domāt par to, ko iecelt NEPLP, Tērauda atgādināja, ka šobrīd gatavošanā ir jauns Sabiedrisko mediju likumprojekts, kura rezultātā no NEPLP funkcijām tiks nodalīta sabiedrisko mediju pārraudzība, atstājot NEPLP ziņā tieši regulatoru funkcijas mediju nozarē. "Šī būs jauna iespēja NEPLP pilnu uzmanību vērst uz visas mediju nozares stratēģiskajiem izaicinājumiem," sacīja deputāte.

Tērauda aicināja kolēģus, izraugoties jaunus NEPLP locekļus, saprast, ka regulators ir neatkarīga iestāde un tāpēc politiskās neitralitātes princips ir ārkārtīgi svarīgs. "Aicinu mūs visus celt augstu profesionalitātes latiņu un vērtēt kandidātu spēju saredzēt nozares stratēģiskos izaicinājumus un būt gatavam aktīvi rīkoties, lai rastu šiem izaicinājumiem risinājumus," sacīja Tērauda.

Arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans sacīja, ka, izvēloties jaunos NEPLP locekļus, JKP vēlēsies uzdot jautājumus par Krievijas propagandu, jo neesot noslēpums, ka Krievijas propaganda un dezinformācija daudzu gadu garumā tiek izplatīta ar Krievijas televīzijas kanālu palīdzību Latvijā, nesastopoties ar nekādu nopietnu pretestību un ierobežojumiem.

Otrs jautājums NEPLP kandidātiem būtu par TV kanālu pakotnēm, kur ir iekļauti Kremļa propagandas kanāli. Tā it kā nav NEPLP tieša atbildība, bet prasītos, ka NEPLP būtu vairāk aktualizējis šo problēmu, uzskata Feldmans.

ZZS deputāts Māris Kučinskis atzina, ka Ķezbere ir pelnījusi paldies par padarīto darbu. "Viņai vienkārši nelaimējās būt šajā sarežģītajā laikā par vadītāju, kad ne jau NEPLP viens pats bez jūsu, mūsu, bez valdības un parlamenta palīdzības varēs atrisināt un izdarīt visas lietas," sacīja Kučinskis.

Uzskaitot NEPLP kompetencē esošo plašo jautājumu loku, Kučinskis vērsās pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV) sakot, ka "faktiski jau jūs nokodāt otro vadītāju divos sasaukumos, kas nozīmē, ka atbildība ir vēl lielāka par to, kurš būs trešais vadītājs".

Ivars Zariņš (S) debatēs sacīja, ka "būtu pilnīgi absurdi un naivi uzskatīt, ka pie šādas padomes darbības rezultātiem ir vainojama tikai Ķezberes kundze. Būtu tikpat atbildīgi komisijai jāizvērtē arī pārējo padomes locekļu darbs". Viņš atgādināja, ka četri jaunie padomes locekļi, kas NEPLP ienāca jau pēc Ķezberes, tika izvēlēti politiski. "Tās lietas, kas notika sevišķi sabiedriskajos medijos, tur absolūti nebija Ķezberes kundzes vaina. Tur ir pavisam citi padomes locekļi, kuri lobē konkrētas partijas intereses. Rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam," sacīja Zariņš.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka vispār nepiedalīsies balsojumā, jo uzskata, ka Ķezberes lēmums ir politiskā spiediena rezultātā izdarīts. "Arī Juridiskajā komisijā principā bija lieciniece tam, ka arī Bordāna kungs gribēja Ķezberes kundzi noņemt no amata ar dažādiem paņēmieniem, lūdzot arī Juridiskās komisijas atbalstu," atgādināja Stepaņenko.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) debašu noslēgumā par jauno NEPLP locekļu izvēli sacīja, ka "visi laipni aicināti uz atklātajām Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdēm, lai izjautātu šos potenciālos kandidātus".

Tags

NEPLP Saeima

Comment Form