Saeima pieņem opozīcijas kritizēto Skultes LNG termināla likumu
Foto: Publicitātes foto

Saeima ceturtdien, 29.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, kas paredz minēto objektu nodot ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumu atbalstīja 54 deputāti, bet pret balsoja 19.

No likuma izriet, ka tā mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu. Valdība jau iepriekš vienojās, ka nacionālo LNG termināli attīstīs AS "Skulte LNG Terminal".

No likuma arī izriet, ka Skultes LNG terminālis ir sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas atrodas Skultes ostas akvatorijā un ir savienots ar dabasgāzes pārvades sistēmu.

Tāpat regulējums paredz, ka Skultes LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Likums arī paredz, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

Opozīcija rosina nesasteigt lēmumu

Aktīvi pret Skultes LNG termināla projektu iestājās opozīcijas deputāti. Deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) norādīja uz, viņaprāt, virkni risku, tostarp faktu, ka valsts plāno atteikties no dabasgāzes izmantošanas kā fosilā kurināmā, tomēr ar Skultes LNG terminālu tieši tas tikšot veicināts.

Politiķis mudināja nodrošināt plašākas diskusijas par Skultes LNG termināla projektu, iesaistot nozares ekspertus, iedzīvotājus, jo vairāk nekā 100 cilvēki saskarsies ar nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS) Skultes LNG termināla projektā saskata "jaunu OIK", jo kādam būs jāuzņemas ilgtermiņa saistības par gāzes piegādēm.

Arī Nemiro piebilda, ka viņam nav iebildumu pret LNG termināla būvniecību, ja tas notiktu uz tirgus principiem, tomēr šī projekta kontekstā nav ievērots tirgus princips, jo tiek pieprasītas garantijas iegādāties gāzi ar fiksētu cenu.

Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova uzsvēra, ka nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt šo projektu, turklāt sabiedrībai "jāzina patiesība par shēmām un par politisko korupciju". Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) aizrādīja Švecovai un aicināja viņu par koruptīviem darījumiem vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, nevis runāt bez pierādījumiem no Saeimas tribīnes.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis dzirdēto noraksturoja kā "sirreālu", jo līdz šim Latvijas vienīgais gāzes piegādātājs bija Krievijas koncerns "Gazprom", no kura gāze vairs netiks pirkta. Deputāts uzsvēra, ka veids, kā iegūt sašķidrināto gāzi, ir caur termināli. Tāpat viņš kritizēja lēno lēmuma pieņemšanas procesu par LNG treminālu – ja Vācija un Igaunija lēmumus pieņēma savlaicīgi, tad Latvijā arvien runā par to, ka par LNG termināli nepieciešamas diskutēt.

Vides aizsargi nesaņem atbildes par projektu

Nemierā ar to, kā notiek Skultes LNG termināla projekta virzība, ir Piekrastes vides aizsardzības biedrība. Tās pārstāve Marta Timrota portālam "Delfi" stāsta, ka galvenie iebildumi ir par to, ka pietrūkst plašākas informācijas un datu par to, kādēļ LNG terminālis būtu jābūvē tieši netālu no Skultes ostas. Viņa stāsta, ka biedrība informāciju prasījusi gan Skultes LNG termināla attīstītājiem "Skulte LNG Terminal", gan EM, gan Valsts vides dienestam, tomēr skaidras un datos balstītas atbildes tā arī neesot saņemtas.

Viena no galvenajām lietām, kas biedrību interesējot, ir ietekmes uz vidi novērtējums "Tas, protams, ir nepieciešams, jo šis tomēr ir bīstams ķīmisks projekts. Šāds novērtējums nav veikts kopš 2016. gada, kad projekta ieceres virzītāji vispār sāka par to runāt. Līdz karam Ukrainā nekāda virzība vispār nenotika, un tagad tiek saredzēta iespēja uz tā fona izbīdīt savu projektiņu un – hops – metušies iekšā ar pilnu jaudu," saka Timrota.

Biedrības nav redzējusi nekādu pamatojumu Skultes LNG terminālim – ne tehniski ekonomiskos aprēķinus, ne ģeogrāfisko alternatīvu izvērtējumu. Arī skaidras atbildes, kas balstītas aprēķinos tieši par Skultes LNG termināli, no "Skulte LNG Terminal" par regazifikācijas risinājumu, saņemtas neesot. Esot vien atsūtīts informatīvs materiāls.

Timrota stāsta, ka biedrība runājusi ar vairākiem vides ekspertiem, kuri gan nevēlas paust savu viedokli publiski, bet esot atzinuši, ka šāds regazifikācijas risinājums ir lēts un robusts, balstīts uz jūras ūdens izmantošanu, kas ne tikai sildīs jūru, bet arī radīs CO2 izmešus. Tas esot saistīts ar to, ka gāze no mīnus 164 grādiem tiek sildīta, lai mainītos uz gāzveida stāvokli, tomēr to nedrīkst uzsildīt par daudz, jo tad tā var sprāgt. Tāpēc līdzās sildīšanai tā ir arī jādzesē un tas tiek darīts ar jūras ūdeni, kas tiek atgriezts jūrā, tikai nu jau siltāks.

Tāpat biedrībai esot bažas par to, kas ir patiesie Skultes LNG termināla projekta īstenotāji, jo publiskajos reģistros informācija par to nav.

Lai arī informācijas trūkuma dēļ pastāvot neizpratne, kādēļ nacionālā interešu objekta statuss piešķirts Skultes LNG terminālim, nevis Kundziņsalas terminālim, kas arī uz to pretendēja, biedrība tomēr nevarot apgalvot, ka pilnībā iestājas pret LNG termināla izveidi Latvijā – arī tam trūkstot datu.

Attīstītājs vēlas "Latvenergo" garantijas

Kopējās Skultes LNG termināla izmaksas tiek lēstas ap 120 miljoniem eiro, no kuriem 80 miljonus eiro izmaksātu platforma, bet aptuveni 40 miljonus eiro – cauruļvadi. AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons iepriekš intervijā "Delfi Bizness" stāstīja, ka attīstītājs iecerējis piesaistīt industriālo partneri, kas ieguldītu 30% no nepieciešamā finansējuma, bet atlikušos 70% aizņemtos no bankas. Potenciālā investora vārdu attīstītājs neatklāj. Taču, lai piesaistītu investoru, ir būtiski saņemt garantiju no Latvijas energokompānijas "Latvenergo", kas ir lielākais gāzes patērētājs Latvijā, ka tā izmantos termināļa jaudas.

Energokompānija gan šādas garantijas nevēlas sniegt. "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste intervijā "Delfi Bizness" iepriekš uzsvēra, ka valsts uzņēmumam ir jānodrošina energodrošība jau šobrīd, un tā kā nākamie divi gadi būs kritiskākie gan dabasgāzes pieejamības, gan cenu ziņā, tad "Latvenergo" pieteicies sašķidrinātās gāzes jaudu iegūšanai Klaipēdas terminālī, kurš ir vienīgais šobrīd reāli strādājošais LNG terminālis reģionā un kuram ir skaidri zināmi darbības noteikumi.

"Ja skatāmies no "Latvenergo" puses, mūsu pamatuzdevums ir energodrošība. Mēs nevaram paļauties uz neskaidriem projektiem, kas būs kaut kad nākotnē ar kaut kādiem pieņēmumu pieņēmumiem, ka notiks tas un tas un tarifs būs tāds un tāds," Čakste sacīja intervijā.

Viņš arī norādīja, ka svarīgākie būs nākamie divi gadi, 2023. un 2024. gads. "Mums kā "Latvenergo" jānodrošinās, ka ir šie ieejas termināļi, lai nodrošinātu gāzes neatkarību un gāzes pietiekamību Latvijā. Šo jautājumu Skulte nekādi nerisina," sacīja Čakste.

Klaipēdas termināļa izsludinātajā konkursā ilgtermiņa regazifikācijas jaudu saņemšanai priekšroka esot tiem, kas piesakās ilgtermiņa jaudām un piedāvā slēgt 10 gadu līgumu. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 15. septembrī, bet vēl nav izsludināti tā rezultāti un attiecīgi nav zināms, vai un cik lielu pieeju "Latvenergo" ieguvis.

Tieši tas, vai "Latvenergo" iegūs ilgtermiņa pieeju Klaipēdas terminālim, varētu izšķirt Skultes projekta gaitu. Pēc Miķelsona teiktā – ja "Latvenergo" noslēgs ilgtermiņa līgumu par sašķidrinātās gāzes piegādi ar Klaipēdas LNG termināli, Skultes projekta potenciālais industriālais partneris varētu zaudēt interesi par to, un tādā gadījumā terminālis, visticamāk, netiks uzbūvēts.

Kā liecina 30. augusta valdības sēdes protokols, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) lēmumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu projektiem paudis atsevišķu viedokli: "Uzskatu, ka saņemtā informācija no "Latvenergo" par drīzumā plānoto 10 gadu sašķidrinātās gāzes piegādes līguma slēgšanu ar Klaipēdas terminālu mazina Skultes projekta ekonomisko vērtību un apdraud tā realizāciju. Lietuvai nav izdevīgi, ka Latvijā tiek izbūvēts lētāks un efektīvāks sašķidrinātās gāzes "ieejas punkts", jo tā ir konkurence par visa Baltijas, Somijas un Polijas reģiona gāzes un naudas plūsmām."

Vērtēja divas LNG termināla atrašanās vietas

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aprīlī paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem ir vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.

Šā gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā.

Savukārt augustā portāls "Delfi" vēstīja, ka tolaik valdība bija gatava atbalstīt LNG termināļa būvniecību Kundziņsalā, bet to neizdarīja alternatīvā projekta – Skultes varianta atbalstītāju – politiskās partijas "Konservatīvie" – kategorisko iebildumu dēļ.

Kundziņsalas projekts no valsts prasa mazāk, taču pastāv bažas par drošības riskiem. Līdz pagājušā gada beigām tas piederēja uzņēmējiem no Krievijas ar saitēm Kremlī.

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka Skultes projekta lielākā īpašniece ir "Nacionālā gāzes termināļa biedrība". Tā kā tā nav uzņēmums, nedz īpašnieki, nedz patiesie labuma guvēji tai nav jānorāda. Vēl 13,5% projektā pieder Amerikas latvietim Pīteram Ragaušam, kurš ir arī partijas "Konservatīvie" ziedotājs, bet šopavasar 19,2% iegādājies uzņēmums "Virši-A".

"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis ir Uldis Salmiņš. Viņš bija AS "Diena" vadītājs laikā, kad uzņēmumu pārņēma Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumi. Pēc tam viņš publiski no saistības ar "oligarhiem" novērsies, atklājot, kā politbiznesmeņi ietekmējuši medija darbu. Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kādēļ projekts joprojām pieder biedrībai, viņš skaidro, ka termināļa izveide bija biedrības ideja jau gāzes tirgus atvēršanas procesā un tā popularizēja domu par lokāciju Skultē. "Biedrība nodibināja AS "Skulte LNG Terminal" pēc tam, kad parādījās LNG industrijas pārstāvju interese par projektu. Līdz ar investoru piesaistes procesa pabeigšanu biedrība izstāsies no projekta un to pārņems privāti investori," informē Salmiņš.

Biedrības biedri ir SIA "Gason" dibinātājs Renārs Miķelsons, enerģētikas nozares uzņēmējs no Malaizijas Arnfins Unums (Arnfinn Unum), jurists Viesturs Brakovskis, bijušais Ekonomikas ministrijas ierēdnis, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele un kādreizējais AS "Diena" vadītājs Uldis Salmiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.