Par paziņojumu balsoja 65 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.
Deputāte Ina Druviete (V) uzsvēra, ka ar šo paziņojumu parlaments apliecina, ka stāv Latvijas interešu sardzē. Viņa uzsvēra, ka tieši latviešu valoda reprezentē valsti starptautiskajā arēnā, bet krievvalodīgo "valodiska pašpietiekamība" nopietni traucē sabiedrības saliedētībai. Viņa arī nosodīja latviešu rīcību, nepamatoti pārejot uz krievu valodu saziņā ar mazākumtautībām.
Deputāts Juris Viļums (ZRP), pamatojot atbalstu paziņojumam, runāja par latgaliešu valodas nozīmi. Viņš sākotnēji vēlējās savu uzrunu teikt latgaliski, taču nesaņēma šādu atļauju, tāpēc nolēma neteikt uzrunu divas reizes un runāt tikai latviski. Viņš atgādināja, ka latgaliešu valoda ir senāka par latviešu valsti, un aicināja valsts pārstāvjus nekad nepielīdzināt latgaliešu valodu svešvalodām. Viņš arī uzsvēra, ka referendums nebūs balsojums pret iekārtu vai politisko spēku, tāpēc aicināja katru latgalieti, Latgales latvieti piedalīties referendumā un balsot pret.
"Mēs neesam pret krievu, poļu vai ukraiņu valodu, [..] mēs esam pret sabiedrības šķelšanu, pret sabiedrības sanaidošanu," sacīja Viļums. Par spīti aizliegumam savu uzrunu viņš noslēdza latgaliski, uzsverot, ka darīs visu, lai latgalieši arī turpmāk būtu pilntiesīgi Latvijas valsts pilsoņi
Savukārt opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas Centrs", kuras vairāki politiķi solījuši referendumā balsot par krievu valodas statusu, uzskata, ka Saeimas paziņojums ar norādījumiem tautai ir nevietā, jo ir pienācis laiks tautai pašai izlemt, kā rīkoties referendumā.
"Satversme ir mūsu valsts dvēsele, bet ne valsti, ne tās konstituciju cilvēks nesaņem jau gatavu. Tā ir dažādu uzskatu piekritēju kopīga un saskaņota gribas izpausme. Gaidāmais referendums nozīmē, ka pie varas esošie nav spējuši saglabāt tautas vienprātību, kas vienoja mūsu tautu gan 1918., gan 1990.gadā. Piedāvātais Saeimas paziņojums turpina šķelt sabiedrību un cīnās ar sekām, nevis cēloņiem," teikts SC paziņojumā. Tāpēc SC frakcija norobežojās no šādas rīcības un nepiedalījās balsojumā.
SC pārstāvis Andrejs Elksniņš no Saeimas tribīnes pārmeta valdošajai koalīcijai nespēju saliedēt tautu un vēlmi sarīdīt cilvēkus, iznīcināt saskaņu sabiedrībā, jo ar šādu sabiedrību būšot vieglāk manipulēt.
Savukārt Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputāts Einars Cilinskis piesauca interneta komentāros gan latviešu, gan krievu valodā paustos aicinājumus "bruņotai cīņai ar ienaidnieku", ironizējot gan, ka aicinājumu paudējiem "vienīgais ierocis ir datora pele". Viņš arī atgādināja par jauniešu vēlmi pamest valsti, demogrāfijas problēmām un jautāja, vai nākotnē Latvijā "populārākais vārds [..] nebūs Muhameds". Rezumējot Cilinskis uzsvēra, ka šobrīd nav laiks sašķeltībai, bet ir jādomā par sabiedrības saliedēšanu.
Savukārt SC pārstāvis Sergejs Dolgopolovs pauda, ka tagad ir pienācis laiks sēsties pie galda un uzsākt sarunu par to, kas ir jādara valsts attīstības labā.
Paziņojumā Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.
Latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, uzsvērts paziņojumā. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Saeima atgādina, ka Eiropas Savienība, respektējot dalībvalstu identitāti, balstās tādās vērtībās kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un ka šīs vērtības ir arī Latvijas kā Eiropas nacionālas un demokrātiskas valsts vērtības; norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis (svinīgi solījies) stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Paziņojumā arī pausts aicinājums visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tāpat izteikts aicinājums visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu.
Valsts institūcijas parlaments aicina aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas; veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti; informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma tiesiskajiem, politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām.
Jau vēstīts, ka koalīcija iepriekš vienojusies izstrādāt Saeimas paziņojumu par latviešu valodas statusu, taču atsevišķas finansētas referenduma kampaņas nebūs. Premjers Valdis Dombrovskis iepriekš žurnālistiem sacīja, ka vienošanās par kampaņu pirms referenduma jau iepriekš koalīcijā nav panākta, līdz ar to kampaņa netiks rīkota.
18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši arī vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.