Saeima ceturtdien, 17. martā, lēma nacionālās pretošanās kustības dalībnieces statusu piešķirt Lilijai Limanei.
Savā iesniegumā Saeimai Limane atzīmē, ka 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, viņa sacerēja pret PSRS nacionālo politiku vērstas proklamācijas un organizēja to izplatīšanu. Gadu vēlāk viņa tika notiesāta par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālu naidu un nesaticību, saņemot nosacītu sodu.
Iesniegumā pausts, ka Limanes patiesie uzskati un darbības motivācija bija pretreakcija pret latviešu valodas un nacionālās pašnoteikšanās idejas represēšanu, nevis vēršanās pret kādu tautību.
"Limane, būdama skolniece, savu iespēju robežās cīnījās pret okupācijas varu, aicināja saglabāt latviešu kultūru un valodu," pauž Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), uzsverot, ka ar šo lēmumu tiks atjaunots individuālais taisnīgums.
Saskaņā ar likumu Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu.
Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu var iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas sagatavo izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
