Foto: F64
Saeima ārkārtas sēde ceturtdien lēma aicināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Komisiju (EK) ne tikai nodrošināt taisnīgus tiešmaksājumus lauksaimniekiem pēc 2013.gada, bet arī nesamazināt kohēzijas atbalstu mazāk attīstīto valstu un reģionu izaugsmei.

Par lēmumprojektu saistībā ar plānoto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai nobalsoja visi balsojumam reģistrētie 82 deputāti.

Aicinājumā ES dalībvalstīm, EK un EP Latvijas parlaments, atsaucoties uz ES darbības līgumu, kur pausta apņemšanās mazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, uzsver ES budžeta lielo nozīmi kohēzijas mērķu sasniegšanai - īpaši mazāk attīstīto valstu un reģionu izaugsmei un attīstībai, ka arī nepieciešamību ES budžeta tapšanā ievērot taisnīguma un solidaritātes principus.

Saeima akcentē, ka ES kohēzijas politikai ir jāatspoguļo ES dalībvalstu solidaritāte ar mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm un reģioniem, koncentrējot kohēzijas politikas finansējumu tieši šajās valstīs un reģionos.

Latvijas parlaments aicinājumā ES dalībvalstīm, EP un EK pauž nozēlu, ka EK šā gada 29.jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020" piedāvā ierobežot kohēzijas piešķīrumu, nosakot to 2,5% apmērā no nacionāla kopienākuma. Tas rezultēsies būtiskā esošo un potenciālo publisko un privāto investīciju apjomu samazinājumā mazāk attīstītajās valstīs.

Saeima aicina ES dalībvalstis, EP un EK pēc 2013.gada turpināt paredzēt atbilstošu finansējumu konverģences valstīm to attīstības programmām un infrastruktūrai - tā, lai netiktu apdraudētas mazāk attīstīto ES dalībvalstu labi iesāktās un efektīvi darbojošās investīciju programmas šo dalībvalstu izaugsmei, kā arī to tuvināšanai ES attīstības līmeņa vidējiem rādītājiem.

Jau ziņots, ka Saeima ārkārtas sēdē piektdiena lēma vērsties pie ES dalībvalstīm, EP un EK, aicinot nodrošināt godīgu ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, tostarp taisnīgus tiešmaksājumus lauksaimniekiem no 2014.gada. Nākamajā ES budžeta periodā Latvijas zemnieku tiešmaksājumi pieaugtu, taču mūsu valsts ieskatā platību maksājumi ES dalībvalstu starpā būtu jāizlīdzina daudz krasāk.

Latvija iebilst arī pret EK daudzgadu - 2014.-2020.gada - budžeta piedāvājumā rosināto noteikt nacionālā ES kohēzijas fondu piešķīruma griestu līmeni 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta. Tādā gadījumā Latvijas aploksne kohēzijas politikai salīdzinājumā ar pašreizējo periodu 2007.-2013.gadu samazinātos. Latvijas mērķis ir panākt kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā 4,6 miljardu eiro (3,23 miljardu latu) apmērā septiņos gados.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!