Foto: Saeimas administrācija
Saeimas deputāti ceturtdien nodeva vērtēšanai komisijās ierosinājumu atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Atbildīgā par šī ierosinājuma skatīšanu būs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Līdzatbildīgā komisija par šo likumprojektu būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete (V) portālam "Delfi" jau iepriekš solīja, ka, lemjot par Nacionālās apvienības (NA) piedāvātajām izmaiņām Autortiesību likumā, sola ņemt vērā dažādu pušu viedokļus un nezaudēt veselo saprātu.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) atzina, ka publiskā atskaņojuma definīcijas un "radio klausīšanās nodevas" jautājumā nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos, taču NA piedāvātais priekšlikums par "radio klausīšanās nodevas" atcelšanu "ir populistisks un no juridiskā viedokļa - ļoti nekvalitatīvs".

Čepāne portālam "Delfi" uzsvēra, ka deputātiem būs jāņem vērā, ka autortiesību jautājumus regulējošajā Bernes konvencijā, kuru parakstījusi arī Latvija, nav atrodamas izsmeļošas norādes, kas ir publiskais izpildījums. Konvencija vien nosaka, ka autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu. Tāpat lēmuma pieņemšanā būs jāpievērš uzmanība arī Eiropas Savienības tiesas lietām par publisko izpildījumu.

Deputāte arī atzina, ka pašreizējais Autortiesību likuma regulējums par to, kas ir publisks izpildījums, ir nepietiekams un tā skaidrojums "ārpus šaura ģimenes loka" būtu jāpapildina.

Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā, paredzēts iekļaut jau ceturtdienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un nodot izvērtēšanai Saeimas komisijās.

Grozījumus NA sagatavoja pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli,  veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosināja atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.

Tikmēr autortiesību eksperts advokāts Mārcis Krūmiņš portālam "Delfi" norādīja, ka no Latvijas Autortiesību likumā būtu jāizslēdz tā dēvētā "radio klausīšanās nodeva" jeb "publiskā izpildījuma" definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām, un šādas likuma izmaiņas nebūtu pretrunā ar starptautisko Bernes konvenciju, kuru parakstījusi arī Latvija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!