Saeima spītē iebildēm par procedūru un ļauj Rīgas domi ievēlēt uz ilgāku termiņu
Foto: Saeimas administrācija

Pusstundu veltot strīdam par procedūru, Saeima ceturtdien pieņēma steidzamības kārtā galīgajā lasījumā grozījumus divos ar pašvaldību darbu saistītos likumos, kas pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz laiku līdz pat sešiem gadiem. Opozīcijas pārstāvji jau solījuši, ka Satversmes 72. panta kārtībā vērsīsies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu grozījumus neizsludināt un nodot tautas nobalsošanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņēma, neraugoties uz to, ka atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumu grozījumi uz otro lasījumu netika atbalstīti.

Valdošajai koalīcijai šos likuma grozījumus, kas saistīti arī ar tuvākajā laikā iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgā, izdevās pieņemt attiecīgi ar 52 un 51 balsi.

Frakcijas "KPV LV" lielākā daļa balsoja pret šiem likuma grozījumiem, un par balsoja tikai Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, kurš uz šo Saeimas sēdi ieradās no slimnīcas, kur vairākas nedēļas ārstējās pēc negadījuma ugunsgrēkā. Par balsoja arī pie frakcijām nepiederošās Anda Čakša un Inguna Rībena.

Vienlaikus ceturtdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Saeimas sēdes pārtraukumos steidza izskatīt trešdien šai komisijai nodoto Ministru kabineta otrdien atbalstīto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Paredzams, ka komisija to varētu jau ceturtdien atbalstīt lūgt iekļaut Saeimas darba kārtībā. Arī šo likumprojektu gan valdībā, gan Saeimā balsojumos nav atbalstījusi arī valdošās koalīcija frakcijas "KPV LV" lielākā daļa.

Valdošās koalīcijas Saeimā iesniegtie un pieņemtie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidos gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Grozījumi likumos arī paredz samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.

Grozījumi arī paredz, ka, ja kādā no pašvaldībām notiek ārkārtas vēlēšanas, tad citas pašvaldības deputātu var pieteikt par domes deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tās pašvaldības deputāta mandātu, kāds viņam bija kandidātu saraksta iesniegšanas brīdī.

Jau vairākas nedēļas, kopš šie grozījumi nonāca Saeimas darba kārtībā, tie raisīja ļoti spraigas diskusijas atbildīgajā komisijā, kur gan pirms pirmā, gan otrā lasījuma katru reizi komisija tos skatīja divas dienas, pieaicinot plašu ekspertu loku.

Pirms otrā lasījuma komisijā balsojums par atbalstu likumprojektiem bija negatīvs, jo balsis dalījās uz pusēm, "KPV LV" balsojot kopā ar opozīciju. Tāpēc ceturtdien Saeimas sēdē izvērtās debates par procedūru, vai likumprojekti, ko noraidījusi Saeimas komisija, ir skatāmi Saeimas sēdē.

Saeimas prezidija pārstāvji skaidroja, ka Saeimai jālemj, ko darīt šādā situācijā, kad pēc komisijas lūguma likumprojektu izskatīšana jau iepriekš iekļauta Saeimas darba kārtībā, bet pati komisija nav atbalstījusi tos otrajam lasījumam un nav arī lūgusi izslēgt no darba kārtības, par ko arī informējusi vēstulē prezidijam. Situācija tika raksturota kā bezprecedenta, un, neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Saeima nobalsoja par likumprojektu izskatīšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Valdošās koalīcijas apsvērumi, iesniedzot šos grozījumu projektus, bija arguments, ka no demokrātijas viedokļa nav labi uzticēt domes vadību atlaišanas gadījumā nevēlētai pagaidu administrācijai uz vairāk nekā gadu. Savukārt kā apsvērums, kādēļ ārkārtas vēlēšanu gadījumā vajadzētu domi ievēlēt uz garāku termiņu, apvienojot atlaistās domes atlikušo termiņu ar kārtējo četru gadu termiņu, tika minēts lietderības princips un izmaksas.

Opozīcijas pārstāvji gan komisijā, gan Saeimas sēdēs norādīja uz demokrātijas apdraudējumu un grozījumu pieskaņošanu konkrētam gadījumam Rīgā. Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) vairākkārt debašu laikā un komisijas sēdē minēja, ka ir jau savākti 35 deputātu paraksti, lai vērstos pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt šos likumu grozījumus.

Satversmes 72. pants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Anda Čakša Artuss Kaimiņš Inguna Rībena Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form