Saeima svītro vēlētāju apvienības pašvaldībās, Levitam saka 'nē'
Foto: DELFI

Saeima, piektdien ārkārtas sēdē otrajā lasījumā balsojot par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto priekšlikumu par vēlētāju apvienību iespēju kandidēt pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, kā arī vispār svītroja iespēju vēlētāju apvienībām turpmāk piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja trešajā lasījumā netiks veiktas vēl kādas izmaiņas, tad paredzams, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās pēc iecerētās reformas varēs kandidēt tikai partijas un partiju apvienības.

Strādājot pie administratīvi teritoriālās reformas, pēc kuras būs lielākas pašvaldības un visās plānots vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, uz likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā prezidents ar pamatojumu stiprināt demokrātiju un vietējo kopienu pārstāvniecību bija iesniedzis priekšlikumu turpmāk ļaut vēlētāju apvienībām piedalīties arī lielāku pašvaldību vēlēšanās, jo līdz šim tas bija iespējams tikai tajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits mazāks par 5000.

Jau izskatot komisijā, šis prezidenta priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, tomēr tika nolemts izveidot komisijas kompromisa priekšlikumu, kas tomēr ļautu vēlētāju apvienībām piedalīties vēlēšanās kopā ar partiju sarakstiem. Vienlaikus Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kurā vairākums ir valdošajai koalīcijai, rosināja vispār izslēgt no likuma iespēju vēlētāju apvienībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Pēc pagarām debatēm piektdienas rītā Saeima lēma noraidīt gan prezidenta, gan komisijas kompromisa priekšlikumu un atbalstīja atteikšanos no vēlētāju apvienību dalības pašvaldību vēlēšanās.

Debatējot par prezidenta priekšlikumu, politiķu starpā arī raisījās domu apmaiņa par pretrunām, ka partiju viedokļi par Levita ievēlēšanu atšķiras no atbalsta viņa idejām tagad. Opozīcijas pārstāvji un arī daži valdošās koalīcijas politiķi pauda bažas, ka atteikšanās no vēlētāju apvienībām mazina demokrātiju un vēlētāju pārstāvniecības iespējas.

Didzis Šmits atbalstīja prezidenta ideju, jo ierobežot dalību ir nedemokrātiski. Viktors Valainis (ZZS) pauda atbalstu prezidenta domai, bet komisijas kompromisa variantu sauca par butaforiju, jo tas "noraida prezidenta priekšlikuma būtību, un prezidents ir aizsūtīts atpakaļ uz pili".

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka pēc reformas cilvēki būs mazāk pārstāvēti, tāpēc svarīgi nodrošināt viņu iespējas ietekmēt procesus. "Vēlētāju apvienības un pagastu līmenis ir tas, ko dodam cilvēkiem pretī, mazinot pašvaldību skaitu un pārstāvniecību. Vēlētāju apvienībām nav jāiet partiju pavadā un jākļūst par to satelītiem," teica deputāte.

Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka prezidenta ideja laba, bet vēl gan prasās precizējumi, kā tas strādās pilsētās, īpaši Rīgā. "Nav skaidrs, kas notiks, kad katrs ciems veidos savu apvienību un partijām par tām būs jācīnās. Ceru, ka uzlabosim galīgajā lasījumā šo ideju," teica deputāts.

Atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka jau tagad redzams, ka novados aktīvi cilvēki spēj nodibināt partiju. Vēlētāju apvienībām patlaban nav stingra regulējuma un rāmja, kā tās darbojas, tajā skaitā finansējuma ziņā, kā arī rodas jautājums, kam prasīt atbildību, ja tās nestartē nākamajās vēlēšanās, norādīja deputāts.

Raivis Dzintars (NA) norādīja, ka tagad lielākie Levita aizstāvji ir tie, kas pret viņu balsoja. "Prezidenta motivācija ir skaidra, bet visas viņa idejas nav jāatbalsta. Varas sadrumstalotība nav ne pašvaldību, ne sabiedrības interesēs. Jau tagad kandidātam nav jābūt partijas biedram, un ir iespējamas dažādas sadarbības formas. Nav pareizs princips, kur divi latvieši, tur trīs partijas, un mums jāiet pretējā virzienā," teica deputāts.

Aldis Gobzems atzina, ka arī šodien balsotu pret Levitu kā prezidentu, bet atbalsta šo priekšlikumu. Deputāts pārmeta koalīcijas partijām, ka pašas mainījušas nosaukumus un vairākas reizes apvienojušās savā starpā. "Cik partijās bijis Pūce, Bondars, Viņķele, Pabriks. Paskatieties uz sevi un tad runājiet par cilvēku staigāšanu no partijas uz partiju," teica Gobzems.

Jūlija Stepaņenko atgādināja Plešam, ka partijai, ko veidotu novada interesēs, būtu vajadzīgi 500 biedri. "Vara baidās no konkurences pašvaldību vēlēšanās," secināja deputāte.

Runājot komisijas vārdā, Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka komisija nerīkojās pret prezidentu, jo visās sēdēs piedalījās viņa pārstāvis un kopīgi tika formulēts komisijas kompromisa priekšlikums. Balsojumā Saeima noraidīja prezidenta priekšlikumu.

Noraidīts tika arī komisijas kompromisa priekšlikums. Tas tika radīts, lai vēlētāju apvienības netiktu izslēgtas kā tādas, sacīja komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens (JV). Viņš šos grozījumus redz kontekstā ar novadu reformu, kurā, konsolidējot pašvaldības, ir jādomā par demokrātiju un pārstāvniecību. "Ja atteiksimies no vēlētāju apvienībām vispār, tad demokrātija tiks mazināta," teica Ašeradens.

Ilze Indriksone (NA) atzina, ka uz trešo lasījumu vajadzētu citu priekšlikumu, lai dotu tomēr iespēju nereģistrētām vēlētāju apvienībām kandidēt mazākos novados.

Aleksandrs Kiršteins (NA) apšaubīja šī priekšlikuma jēgu, jo nekas neliedzot jau tagad, neesot partijas biedram, kandidēt partijas sarakstā. "Piekrītu prezidentam, ka pašvaldības ir demokrātijas skola, kur sākt politiķa karjeru. Uz trešo lasījumu jādala divās daļās, ka Rīgā un lielajās pilsētās tikai partijas, bet citur arī vēlētāju apvienības," sacīja deputāts.

Šmits atzina, ka šī nav pat butaforija, bet ņirgāšanās par demokrātiju, un labāk šādu formu neradīt, jo tas padara cilvēkus pilnībā atkarīgus no partiju vēlmēm. Valainis aicināja saglabāt likuma esošo redakciju, jo komisijā vienas vēlētāju apvienības pārstāvis jau brīdināja, ka vērsīsies Satversmes tiesā.

Pēc tam Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu, kas svītro vēlētāju apvienību iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Saeimas vairākums gan neatbalstīja NA priekšlikumu šajos likuma grozījumos iekļaut pantu par tā saucamā nulles līmeņa jeb pagastu un novadu pilsētu valžu vēlēšanām, kas darbotos pēc brīvprātības principa un bez atalgojuma. Daļai opozīcijas, kas principā atbalsta šādu ideju, nepatika, ka tas tiek darīts ačgārnā kārtībā, proti, kamēr nav skaidrības par novadu reformas galīgo versiju.

Atbalstot grozījumus otrajā lasījumā, Saeima lēma, ka vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās plānots pagarināt. Iecirkņu darba laiks iepriekšējā balsošanā trešdienā plānots no pulksten 16.00 līdz 20.00, ceturtdienā – no pulksten 9.00 līdz 16.00, bet piektdienā – no pulksten 12.00 līdz 21.00.

Patlaban noteikts, ka vēlēšanu iecirkņi trešdienā vēlētājiem atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdienā – no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet piektdienā – no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Likumprojekts paredz drošības naudu noteikt par katru ievēlējamo deputātu, nevis par kandidātu sarakstu atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā tas ir patlaban. Drošības nauda plānota 15 eiro apmērā, un tas attieksies arī uz Rīgas domes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem.

Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi arī paredz, ka jaunajos novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ievēlēs 686 deputātus. Patlaban Latvijā ir 119 vietējās pašvaldības un tajās darbojas 1614 deputāti.

Pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, plānots ievēlēt 15 deputātus, bet pašvaldībā, kurā iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju,19 deputātus. Savukārt pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju, paredzēts ievēlēt 23 deputātus.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie par likumprojekta virzību atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā un arī Saeimas sēdē vēl jāskata arī trešajā – galīgajā - lasījumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Aldis Gobzems Ilze Indriksone Artūrs Toms Plešs Aleksandrs Kiršteins Arvils Ašeradens Dana Reizniece-Ozola Jānis Dombrava Māris Kučinskis Raivis Dzintars Rīgas dome Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form