Pēc vairāk nekā trīs stundu darba vēlā piektdienas vakarā Saeima noslēdza jau trešo ārkārtas sēdi vienā dienā. Šajā sēdē Saeima apstiprināja Ministru kabineta 2. aprīļa lēmumu noteikt papildu pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā, kā arī virkni grozījumu likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Balsojot par šiem grozījumiem galīgajā lasījumā, Saeima pretstatā atbildīgajā komisijā lemtajam noraidīja rosinājumu ārkārtējās situācijas laikā tomēr atļaut azartspēles internetā.
Pēc neilgām debatēm balsojumā priekšlikumu par azartspēlēm atbalstīja tikai 12 deputāti, 49 bija pret, atturējās 10 deputāti, līdz ar to tas tika noraidīts. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas deputāti to sveica ar aplausiem. Tā kā balsošana nenotiek elektroniski, pagaidām nav iespējams Saeimas mājaslapā iepazīties ar informāciju, kā balsoja kurš deputāts.
Šāds grozījums, kas ļautu darboties azartspēlēm interaktīvajā vidē arī krīzes laikā, parādījās Saeimas dienas kārtībā laikā starp pirmo un otro lasījumu pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ierosinājuma, kad Saeimas sēžu starplaikā likumprojektu izskatīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Iepriekš Saeimas deputāti azartspēļu aizliegumu iebalsoja valdības iesniegtajā likumprojektā 20. martā pēc kaismīgām debatēm. Tomēr vienlaikus tika iekļauta pretruna, jo vienā pantā tika liegtas visas azartspēles, izņemot interaktīvajā vidē, savukārt cits pants uzdeva uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
Līdz ar to, likumam stājoties spēkā, 22. martā tika slēgtas visas azartspēļu vietas, lai gan nozares un inspekcijas pārstāvji norādīja uz pretrunām likumā un nozares pārstāvji draudēja ar tiesu darbiem.
No valdošās koalīcijas pret šo grozījumu piektdien iestājās Jaunā konservatīvā partija, kuras pārstāvji arī komisijas sēdē balsojuši pret. Par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lemto žurnālisti un sabiedrība varēja uzzināt no pašu deputātu ierakstiem sociālajos tīklos, jo attālinātajās komisiju sēdēs žurnālisti nevar piedalīties un tās netiek translētas tiešraidē.
Krišjānis Feldmans (JKP) Saeimas sēdē, aicinot neatbalstīt šo labojumu, sacīja, ka komisijas sēdē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāve esot atzinusi, ka interaktīvās azartspēles pagaidām netika slēgtas, tāpēc deputātam rodas jautājumi, kādēļ inspekcija lobējot nozares intereses un nepildot likumu.
Arī vairāki opozīcijas pārstāvji iebilda pret šo labojumu likumā, norādot uz ietekmīgo lobiju un uz postu, ko spēļu pieļaušana krīzes laikā nesīs ģimenēm, kuru ienākumi jau tā sarukuši.
Opozīcijas priekšlikumi negūst atbalstu
Tā kā likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredz pasākumus pandēmijas seku pārvarēšanai, tajā ietverot nodokļu, sociālās aizsardzības, atbalsta uzņēmējdarbībai, līdzekļu neparedzētiem gadījumiem palielināšanas, budžeta līdzekļu pārdales un citus nozarēm nepieciešamos jautājumus, kas tieši saistīti ar krīzes ātru un efektīvu pārvarēšanu, kā arī priekšlikumus par valsts atbalstu dīkstāves izmaksu kompensēšanai noteiktās krīzes skartajās nozarēs, opozīcijas pārstāvji piektdien bija iesnieguši gandrīz divus desmitus priekšlikumu, lai labotu dažādas nepilnības dīkstāves pabalstu izmaksā un citos palīdzības pasākumos krīzes laikā.
Tomēr opozīcijas iesniegtie priekšlikumi neguva vairākuma atbalstu ne atbildīgās komisijas, ne Saeimas sēdē. Kā Saeimas sēdē skaidroja atbildīgās komisijas pārstāvis, referents par likumprojektu Mārtiņš Šteins (AP), priekšlikumi nav atbalstāmi, jo labojumi krīzes atbalsta risinājumos ir veicami ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, un valdība arī to plānojusi darīt nākamajā nedēļā. Tajā skaitā bija, piemēram, arī priekšlikums izmaksāt dīkstāves pabalstu uzņēmumu valdes locekļiem, kas īpaši skāris mazo un ģimenes uzņēmumu darbiniekus.
Saeimas sēdē no opozīcijas pārstāvju puses izskanēja pārmetumi, ka valdības sniegtā palīdzība esot fikcija, tāpēc uzņēmēji vēršoties ar sūdzībām un savām rūpēm pie opozīcijas deputātiem.
"Saskaņas" pārstāve Evija Papule norādīja, ka krīzes laikā nav atcelta Satversme, tāpēc Saeimai joprojām ir likumdevēja funkcijas, un nevar visu lēmumu pieņemšanu novirzīt tikai uz Ministru kabinetu. Papule pārmeta valdošajai koalīcijai, ka tiek grauta sabiedrības uzticība Saeimai.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems debatēs par priekšlikumiem kritizēja valdošo koalīciju, ka tā pietiekami nedomā par grūtībās nonākušajiem cilvēkiem privātajā sektorā, kamēr daudzviet valsts iestādēs darbinieki būtībā ir apmaksātos atvaļinājumos, sēž uz dīvāna un "kasa vienu vietu".
ZZS deputāts Viktors Valainis, paužot bažas par pašvaldības iestāžu darbiniekiem, bija iesniedzis priekšlikumu, ka pašvaldībai ir tiesības izmaksāt atalgojumu saistībā ar dīkstāvi pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošajiem darbiniekiem, kuri esošajā situācijā savu pamatdarbu pilnā apjomā neveic. Šis jautājums īpaši aktuāls attiecībā uz olimpiskajos centros, kultūras iestādēs un izglītības iestādēs strādājošajiem, uzskata Valainis. Tomēr viņa priekšlikums atbalstu neguva.
Atbalstu neguva arī Valaiņa priekšlikums, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldība var iesniegt ministrijai pieprasījumu papildus finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" par pasākumiem valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvārēšanai sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas veikšanu.
Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī "Saskaņas" pārstāvju priekšlikums palielināt dīkstāves pabalstu apmēru, paredzot, ka tiek kompensēta atlīdzība līdz 75% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāro mēnesi (dīkstāves pabalsts), bet ne mazāk kā 300 eiro par kalendāro mēnesi. Atbalstīts netika arī "Saskaņas" priekšlikums, ka likuma darbības laikā komercbankām ir aizliegts celt procentu likmes.
ZZS un pie frakcijām nepiederošie deputāti arī rosināja, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām netiek piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis ziedojumiem, ja to veikusi juridiska persona un tai nav nodokļu parāda uz šī likuma spēkā stāšanās dienu, un saņēmējs ir juridiska persona, kuras pamatdarbība ir medicīna, izglītība, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, invalīdiem un bērniem. Ziedojuma saņēmējs un ziedotājs nav saistītas personas. Tas netika atbalstīts.
Saeima arī nepapildināja likumu ar "Saskaņas" deputātu rosinātu labojumu, ka personām, kuras saņem invaliditātes pensiju, ir tiesības saņemt dīkstāves pabalstu. Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) debatēs norādīja, ka patlaban ir spēkā divi Ministru kabineta noteikumi, kuros šajā ziņā ir pretruna, ko atzīst arī valdība un kas tikšot labots. Tomēr Ločmele-Luņova uzskata, ka sabiedrības drošības sajūtas vārdā būtu vērts šo normu nostiprināt arī likumā.
Noraidīts tika arī opozīcijas priekšlikums, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par dīkstāves pabalsta piešķiršanas kārtību ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā personām, kas veic patentmaksājumus vai autoratlīdzības maksājumus, bet kurām nav pašnodarbinātās personas statusa, un dīkstāves pabalsta apmērs nav mazāks par 75% no valstī noteiktās minimālās algas.
Bez atbalsta palika opozīcijas kopējs priekšlikums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā darba ņēmējam, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti un kurš nevar pildīt darba pienākumus attālināti, uz valstī noteikto ārkārtējās situācijas laiku saistībā ar Covid-19 izplatību tiek izsniegta B darbnespējas lapa.
ZZS un neatkarīgie deputāti bez panākumiem rosināja, ka ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām iedzīvotāji, kas pensijas un pabalstus saņem "Latvijas Pasta" nodaļās, šajā laikā tās saņem savā dzīvesvietā, to piesakot pastā, kā arī visiem iedzīvotājiem, kas saņem pensijas un pabalstus savā dzīvesvietā, izdevumus par šo piegādi "Latvijas Pastam" sedz valsts no saviem līdzekļiem.
Maksātnespēju varēs iesniegt elektroniski
Saeima piektdien bija ķērusies pie nesen pieņemtā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" grozīšanas, jo Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja un Saeimā iesniedza grozījumu projektu, kas paredz terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā. Ņemot vērā Covid-19 radīto ārkārtējo situāciju valstī un ar to noteiktos pulcēšanās aizliegumus vai ierobežojumus, grozījumos ietvertais regulējums arī nodrošina iespēju biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulču un Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru sapulču norisi organizēt attālināti.
Ar likuma grozījumiem tagad arī noteikts, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.
Noteikts arī, ka laikā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus, kā arī, ka laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
Atbalstu Saeimā guvis valdošās koalīcijas priekšlikums, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.
Likuma grozījumi atļauj reliģiskajām savienībām (baznīcām) neatkarīgi no to reģistrācijas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā ārkārtējās situācijas laikā ierīkot ziedojumu telefonu.
Grozījumi arī nosaka, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu kartēm vai izmantojot mobilās lietotnes, līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījumu apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.
