Saeima uzdod Ministru kabinetam samazināt zemesgrāmatu nodevas īpašuma reģistrēšanai
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 10. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas paredz samazināt nodevas, reģistrējot īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima lēmusi uzdot Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam izdarīt grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu noteikt sekojošā apmērā.

Zemes īpašuma vai zemes un būvju īpašuma, vai būvju īpašuma, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (tai skaitā ar to funkcionāli saistītās ēkas un būves), atsavināšana fiziskajai personai, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, — 1, 5 procenti no nekustamā īpašuma vērtības.

Zemes un būvju īpašuma vai būvju īpašuma, kura sastāvā ietilpst tikai nedzīvojamā ēka vai nedzīvojamās ēkas un ar tām saistītās inženierbūves, atsavināšana fiziskajai personai, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, — 1,5 procenti no nekustamā īpašuma vērtības.

Dzīvokļa īpašuma atsavināšana juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, pamatojoties uz līgumu vai uz tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, — divi procenti no dzīvokļa īpašuma vērtības.

Saeima šādus grozījumus pieņēmusi, atbalstot savulaik deputāta Gata Eglīša (JKP) iesniegto priekšlikumu.

Deputāts izmaiņu nepieciešamību skaidroja ar to, ka valsts nodevu apmēri par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā par īpašuma atsavināšanu fiziskai personai un par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu juridiskai personai, kas veic komercdarbību, šobrīd ir noteikti nesamērīgi augsti. Ar priekšlikumu paredzēts tos samazināt, proti, valsts nodevas apmēru fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% samazināt uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% samazināt uz 2% no īpašuma vērtības.

Saskaņā ar 2019. gada datiem no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas šādu izmaiņu prognozējamais ieņēmumu no nodevām samazinājums būtu 6,42 miljoniem eiro, tai skaitā 2,14 miljoni eiro par nodevas samazināšanu līdz 2% par dzīvokļa īpašuma atsavināšanas reģistrāciju juridiskam personām un 4,28 miljoni eiro par nodevas samazināšanu līdz 1,5% par īpašuma atsavināšanas reģistrāciju fiziskām personām, skaidroja deputāts.

Tomēr atbilstoši Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) veiktajam aprēķinam izmaiņas pozitīvi veicinās juridisko personu investīciju piesaisti dzīvokļu īpašumu iegādei, būtiski nesamazinot ieņēmumus no nodevām, bet vienlaikus palielinot kopējos nodokļu ieņēmumus par aptuveni 1,26 miljoniem eiro gadā. Turklāt lielāku investīciju piesaisti nodrošinās arī investīciju pieaugums īres tirgū pēc jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma stāšanās spēkā, kas tādējādi pozitīvi ietekmēs ieņēmumus no nodevām, pamatoja Eglītis.

Fiziskām personām noteiktās valsts nodevas jāsamazina, lai nodrošinātu lētāku mājokļu pieejamību. Tai pašā laikā nodevu apmēra samazināšana fiziskām personām samazinās gadījumu skaitu, kad darījuma puses līgumā fiktīvi ietver zemāku darījuma summu, lai samazinātu maksājamās nodevas un līdz ar to arī maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru, vai arī kad augstās nodevas dēļ darījumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti vispār, tādējādi grozījumiem kopumā radot pozitīvu fiskālo efektu. Arvien mazāk esot darījumiem, kas ilgstoši netiek reģistrēti zemesgrāmatā, tiks samazināts arī krāpniecību risks, norādīts anotācijā.

Salīdzinājumam, Igaunijā valsts nodeva par īpašuma tiesību maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā noteikta robežās no 3 līdz 2560 eiro atkarībā no darījuma summas. Kopumā valsts nodevas apmērs ir daudz mazāks nekā Latvijā. Piemēram, ja nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir 100 000 eiro, valsts nodeva ir 105 eiro jeb 0,105%, kas ir 19 reizes mazāk par Latvijā noteikto nodevu 2% apmērā, skaidroja Eglītis.

Lietuvā vēl nesen valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā bija noteikts robežās no 3 līdz 1448 eiro atkarībā no darījuma summas un īpašuma veida. Piemēram, ja dzīvojamās ēkas vai dzīvokļa īpašuma iegādes vērtība bija 100 000 eiro, valsts nodeva fiziskai personai bija 31,44 eiro jeb 0,0314%, kas ir 63 reizes mazāk par Latvijā noteikto nodevu 2% apmērā. Lai nodevas aprēķinā iekļautu tikai faktiski radušās un pamatotās reģistrācijas izmaksas, no 2020. gada 1. oktobra Lietuvā stājās spēkā jauni noteikumi, nosakot, ka par īpašuma tiesību reģistrāciju nekustamajam īpašumam maksājama fiksēta likme 17,19 eiro apmērā. Tādējādi, ja nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir 100 000 eiro, valsts nodeva fiziskai personai ir 0,017%, kas ir 117 reizes mazāk par Latvijā noteikto nodevu 2% apmērā, norādīja deputāts.

"No minētā secināms, ka īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā Latvijā joprojām ir ne tikai dārgākā Baltijā, bet Latvijā noteiktie valsts nodevu apmēri uz pārējo Baltijas valstu fona ir vērtējami kā nesamērīgi augsti un tie bremzē Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstību," savu priekšlikumu pamatoja Eglītis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form