Foto: LETA

Saeimas Juridiskā komisija nākamnedēļ, 6. decembrī, lems, vai 14. Saeimai būtu jāturpina strādāt ar 13. Saeimā neizskatīto Civilās savienības likumprojektu, bet patlaban nav zināms, vai likuma tālākai virzībai būs nepieciešamais balsu skaits.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 13. Saeima Civilās savienības likumprojektu ir atbalstījusi divos lasījumos. Atsevišķi deputāti jauno regulējumu trešajā, galīgajā lasījumā rosināja skatīt šā gada 20. oktobrī, tomēr vairums parlamentāriešu šo priekšlikumu noraidīja.

Savukārt Juridiskā komisija savā nākamās nedēļas sēdes dienaskārtībā iekļāvusi jautājumu par 13. Saeimas likumprojektiem, kuru izskatīšana var tikt turpināta 14. Saeimā, tostarp Civilās savienības likumprojektu.

Patlaban gan nav skaidrs, vai komisija atbalstīs likumprojekta tālāku virzību, jo šādam lēmumam var nepietikt balsu. Atbalstu šim likumprojektam jau pauduši politiskie spēki "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie", kuriem Juridiskajā komisijā kopā ir piecas balsis no sešām nepieciešamajām.

Sesto balsi varētu nodrošināt "Apvienotā saraksta" (AS) deputāts Atis Deksnis, kurš portālam "Delfi" atzina, ka personīgi neatbalsta Civilās savienības likumprojektu, tomēr lēmumu – atbalstīt vai neatbalstīt regulējumu – pieņems politiskā spēka frakcija.

Viena balss Juridiskajā komisijā ir arī potenciālās koalīcijas partnerei Nacionālajai apvienībai (NA), bet tā jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs Civilās savienības likumprojektu.

Šonedēļ notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, diskutējot par vairāk nekā 23 000 cilvēku parakstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas aicina tiesību aktos ieviest jēdzienus "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība", politiskā spēka pārstāvis Raivis Dzintars atzina, ka šis ir politisks jautājums, turklāt katram politiskajam spēkam tajā ir sava pozīcija.

Dzintars atgādināja, ka potenciālās koalīcijas sadarbības memorandā ir ierakstīta apņemšanās nodrošināt katram iedzīvotāja tiesisko aizsardzību.

JV, AS un NA iepriekš parakstītais sadarbības memorands paredz, ka potenciālie koalīcijas partneri apņemas balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu, kā arī efektīvi pildīt Satversmes tiesas un citu tiesu spriedumus. Tāpat politiskie spēki memorandā pauž apņemšanos meklēt kopsaucēju, lai uzlabotu ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai citām sociālām pazīmēm.

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska šonedēļ Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka būtu nepieciešams izstrādāt "jumta regulējumu" jeb vienu likumu, kas pateiktu, kādas ģimenes attiecības valsts atzīst. Viņa arī norādīja, ka Saeimai ir iespēja pieņemt TM izstrādāto Civilās savienības likumprojektu, bet ar citu nosaukumu.

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likumprojekts Saeimā tika atbalstīts divos lasījumos, bet pirms izskatīšanas trešajā lasījumā šā gada vidū kvoruma trūkuma dēļ jaunais regulējums vairākkārt netika skatīts.

Toreiz atsevišķi opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.

Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā.

Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.

Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!