Foto: Saeimas administrācija
Saeimas prezidijs, sanākot uz sēdi ceturtdien pēcpusdienā, sasaucis vēl divas ārkārtas sēdes ceturtdien. Pirmajā no tām pulksten 17 iekļauts lēmumprojekts par skatītāju iespēju piedalīties pasaules čempionātā hokejā. Darba kārtībā iekļauta arī līdzīgu likumu grozījumu nodošana komisijām, kā arī likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā, kura otrajam lasījumam bija iecerēts iesniegt tādus pat grozījumus.

Tā kā lēmuma projektu izskata kā pastāvīgo priekšlikumu, ja kaut viens deputāts iebildīs pret tā izskatīšanu šajā sēdē, tad deputātiem būs jābalso par šī jautājuma iekļaušanu nākamajā sēdē.

Lai gan valdībā esošās Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas deputātiem pretēji valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) lemtajam šonedēļ valdības darba kārtībā neiekļaut Operatīvajā vadības grupā noraidīto Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumu pasaules čempionātā hokejā ar zināmiem nosacījumiem pieļaut skatītāju klātesamību sākotnēji neizdevās jau ceturtdien Saeimā virzīt līdzīgus grozījumus, tomēr tiem izdevies savākt deputātu parakstus īpašas sēdes sasaukšanai. Tas paveikts ar opozīcijas frakciju atbalstu.

Rīta pusē ceturtdien JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans portālam "Delfi" pavēstīja, ka deputāti grasījās savu priekšlikumu iesniegt uz otru lasījumu Covid-19 pārvaldības likuma grozījumiem, ko atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir gatava virzīt pirmajam lasījumam.

Priekšlikums likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, atļauts klātienē apmeklēt personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas vai arī kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi – no brīža, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS. Ministru kabinets var noteikt epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā norisinās 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles ar skatītājiem klātienē."

Sarunā ar "Delfi" Feldmans atzina, ka pat ceturtdien pieņemot šādus grozījumus likumā, tie nebūs spēkā līdz ar čempionāta pirmo dienu, bet dažas dienas vēlāk.

Vienlaikus JKP iesnieguši Saeimas prezidijam lēmuma projektu "Par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi ar skatītājiem klātienē" iekļaušanu Saeimas 2021. gada 20. maija tuvākās ārkārtas sēdes darba kārtībā".

Projektā teikts, ka Saeima ņem vērā, ka no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Latvijā (Rīgā) norisināsies 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kurā piedalīsies 16 pasaulē labākās hokeja izlases, kas kopumā aizvadīs 64 spēles.

Tāpat tā ņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās starptautiskās sporta sacensības, kam atbilst arī 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, drīkst norisināties tikai bez skatītājiem, teikts projektā.

Saskaņā ar projektu, Saeima, ņemot vērā, ka, ievērojot ļoti stingrus drošības noteikumus, 2021. gada pasaules čempionāta hokejā spēles iespējams atļaut skatītājiem vērot arī klātienē, neradot papildus Covid-19 infekcijas izplatības riskus, nolemj uzdot Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt kārtību, kādā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles klātienē drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas vai arī kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi – no brīža, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Prezidija rokās

Pēc divām ārkārtas sēdēm rīta pusē ceturtdien bija paredzēta Saeimas prezidija sēde, lai lemtu par vēl vienas sēdes sasaukšanu, taču tā neesot notikusi kvoruma trūkuma dēļ, stāstīja Feldmans, jo Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Marija Golubeva (AP) neesot ieradušās. Tā kā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) ir komandējumā Ukrainā, prezidijā uz vietas patlaban ir četri locekļi.

Inese Lībiņa-Egnere portālam "Delfi" paskaidroja, ka kolēģis sniedz maldinošas ziņas. "Esmu piedalījusies un piedalos visās prezidija sēdēs, taču šī sēde tika pārcelta, jo citi kolēģi nevarēja būt klāt," teica deputāte, piebilstot, ka Mūrniece ir atceļā no Ukrainas un Golubevai bija jau iepriekš ieplānota cita tikšanās.

Lībiņa-Egnere paskaidroja, ka prezidija sēde ceturtdien notiks, lai gan vēl nav zināms konkrēts laiks. Deputāte pauda neizpratni, kādēļ Mūrnieci aizvietojošā Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vēlējās sasaukt sēdi laikā, kad citi kolēģi nevarēja būt klāt.

Ap pulksten 13 Saeimas mājaslapā parādījās informācija, ka sasauktajā prezidija sēdē bijis izsludināts pārtraukums līdz 14, kad tā atsāksies. Vēlāk gan sēde tika pārcelta uz 15.30.

Feldmans sociālajos medijos pārmetis Kariņam, ka tas traucē Saeimas darbu, un uz to norādīja arī sarunā ar "Delfi". JKP deputāti cerot vēl savākt 34 deputātu parakstus, lai Saeimas prezidijam jāsasauc sēde ceturtdien, tomēr to nevēlas darīt ar opozīcijas balsīm. JKP cer uz "KPV LV" un neatkarīgo deputātu balsīm, jo pārējie koalīcijas partneri neatbalsta šādu rīcību, sākotnēji sacīja Feldmans.

Jaunā konservatīvā partijas (JKP), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un "KPV LV" deputāti ir savākuši parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai varētu lemt par atļauju pasaules hokeja čempionāta spēlēs ielaist arī skatītājus, vēstīja LETA pēcpusdienā.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Saeimas Prezidijam jāsasauc parlamenta sēde iesniegumā norādītajā dienā jeb šodien.

Kā aģentūru LETA informēja ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars par ārkārtas sēde sasaukšanu parakstījušies vairāk nekā 37 deputāti no JKP, ZZS, "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta iespēju atļaut skatītājiem klātienē apmeklēt hokeja čempionātu, aģentūrai LETA jau trešdien atzina politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Lūgts komentēt, vai JV atbalstītu šādu ieceri, Latkovskis stāstīja, ka tad, kad valdība lēma un veda sarunas par to, vai Latvijā uzņemt visu čempionātu, no Latvijas puses un Starptautiskās hokeja federācijas bija vairākkārtīgi apliecinājumi par to, ka čempionāts notiks bez skatītājiem. Politiķis domā, ka jāpieturas pie tā, uz kā pamata panākta šī vienošanās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācijā saslimstības rādītāji Latvijā ir augsti, neskatoties uz to, ka pēdējās dienās tie nedaudz kritušies. "Mēs esam viena no retajām Eiropas valstīm, kur saslimstība ir augsta," teica Latkovskis, piebilstot, ka arī Veselības ministrijas ekspertu un epidemiologu atzinumi bija ideju neatbalstoši.

Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars portālam "Delfi" norādīja, ka jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības veselību, nevajadzētu padarīt par koalīcijas iekšējo cīņu instrumentu un šis jautājums būtu jāizlemj Ministru kabinetā, balstoties uz epidemiologu rekomendācijām.

Opozīcijā atbalsts

Ceturtdien no rīta arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņoja, ka rosina Saeimai lemt par iespēju daļai līdzjutēju sekot līdz pasaules čempionāta hokejā spēlēm klātienē. ZZS Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši un iesniedz izskatīšanai parlamentā priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lai daļai līdzjutēju ļautu sekot līdz pasaules čempionāta hokejā spēlēm klātienē.

ZZS rosina noteikt, ka no 21. maija, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, Pasaules čempionāta hokejā spēles varētu atļaut apmeklēt klātienē skatītājiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19 infekciju (pabeigts pilns vakcinācijas kurss), vai pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs vai arī pirms hokeja spēles veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī skatītājiem, kuri var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās un izslimošanas epizodi.

ZZS deputāti uzskata, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, līdzjutējiem jāļauj klātienē just līdz pasaules čempionāta hokejā norisēm. Tas ir ne tikai mūsu valsts hokeja fanu interesēs, bet arī ietekmē arī Latvijas starptautisko reputāciju.

Pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, ir pakāpeniski jāatvieglo noteiktie ierobežojumi, norāda deputāti, paužot neizpratni, kāpēc valdības sēdē šis jautājums šonedēļ palicis bez izskatīšanas. ZZS aicina sagatavoto likumprojektu iekļaut tuvākās Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā.

ZZS Saeimas frakcijas deputāts Edgars Tavars "Delfi" informēja, ka esot piekritis parakstīt JKP ierosinājumu sasaukt ārkārtas sēdi.

Šī ir jau otrā reize neilgā laikā, kad JKP deputāti Saeimā rosina lietas, kas nav guvušas valdības atbalstu. Iepriekš JKP deputāti panāca, ka Saeima lemj par āra terašu atvēršanu no 7. maija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!