Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 30 martā, lēma nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt kolektīvo iesniegumu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, tomēr koalīcijas atbalsta šai iniciatīvai patlaban nav.
Šā gada 18. februārī portālā "manabalss.lv" publicētā Jāņa Taubes iniciatīva par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai savākusi jau vairāk nekā 20 000 parakstu. Iniciatīvas autors uzskata, ka akcīzes nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam.
"Sabiedrībai līdz ar to degviela kļūs pieejamāka, mājsaimniecības varēs novirzīt līdzekļus citiem izdevumiem, un nedaudz mazināsies arī inflācija," pauž Taube.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Līga Rozentāle Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē informēja, ka patlaban tiek diskutēts par dažādiem risinājumiem. Tostarp tiek vērtēts priekšlikums atteikties no biodegvielas piejaukuma degvielai. Pēc Rozentāles teiktā, atteikšanās no šī piejaukuma radītu risku, ka degvielas cena augtu vēl vairāk. Viņa paskaidroja, ka līgumu par biodegvielas piegādi ir noslēgti uz gadu, un to laušana nozīmētu, ka jāmaksā līgumsods.
Tāpat, atceļot biodegvielas piejaukumu, pastāv risks, ka Latvija neizpildīs Eiropas Savienības mērķus līdz 2030. gadam sasniegt konkrētu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā. Neizpildot Eiropas mērķi, Latvijai var nākties maksāt 17 miljonu eiro sodu, kas tiks piemērots līdz brīdim, kamēr valsts šo mērķi izpilda. "Nav pamata uzskatīt, ka tūlītēja piejaukuma atcelšana tūlīt samazinās degvielas cenu," secināja EM pārstāve.
Savukārt akcīzes nodokļa samazināšana degvielai, pēc Rozentāles teiktā, budžetam izmaksātu vairākus simtus miljonus eiro, turklāt šis atbalsts attiektos uz pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem un tas nebūtu uzskatāms par mērķētu atbalstu. Viņa sacīja, ka degvielu pārsvarā patērē iedzīvotāju grupas, kurām valsts atbalsts nav tik nepieciešams. Rozentāle gan piebilda, ka nedz akcīzes nodokļa samazinājums, nedz atteikšanās no biodegvielas piejaukuma nav atmesti kā neīstenojami pasākumi, tomēr par tiem būtu jāvienojas koalīcijai.
Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakaistovs informēja, ka, samazinot akcīzes nodokli degvielai, valsts budžets šogad neiekasēs 114 miljonus eiro, bet nākamgad – 176 miljonus eiro. Zakatistovs uzsvēra, ka šāds solis radīs robu budžetā, bet tieši akcīzes nodoklis ir viens no tiem finansējuma avotiem, kas ļauj iedzīvotājiem nodrošināt valsts pakalpojumus.
Tāpat Zakatistovs norādīja uz budžeta deficītu, piebilstot, ka Krievijas sāktā kara dēļ kļūst aizvien grūtāk aizņemties starptautiskajos tirgos. "Budžetā iecirstais robs ir tas, kādēļ nevajag mazināt akcīzi," paskaidroja politiķis.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 30. martā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses konferencē pauda, ka patlaban naftas produkti galvenokārt tiek importēti no Krievijas, tādējādi, samazinot akcīzes nodokli degvielai, samazinātos Latvijas budžeta ieņēmumi, ko novirzīt aizsardzības stiprināšanai, un tā vietā šie līdzekļi nonāks Krievijā.
