Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 19. aprīlī pulksten 10 deputāti iepazīsies ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informāciju par gatavību nodrošināt nākamgad gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu procesu.
Iepriekš publiskās diskusijās parlamentā ir izskanējis, ka CVK pašlaik esot tik finansiāli un organizatoriski novājināta, ka var būt apdraudēta pat pēc aptuveni gada gaidāmo EP vēlēšanu sarīkošana Latvijā.
CVK vadītāja Kristīne Saulīte iepriekš uzsvēra, ka darīs visu, lai no vēlētāju viedokļa 2024. gadā gaidāmās EP vēlēšanas noritētu tikpat gludi kā līdz šim.
Lielākās problēmas ir ar vēlēšanām nepieciešamo IT sistēmu nodrošināšanu. CVK priekšsēdētāja skaidroja, ka iestāde ir gatava no sava budžeta piešķirt līdzekļus no šim mērķim paredzētā ap pusmiljona eiro tai valsts iestādei vai aģentūrai, kura uzņemsies atbildību par finansējuma pieejamību IT sistēmu nodrošināšanai.
Saulīte cer, ka sarunās tiks panākta vienošanās, kura iestāde būs atbildīga par IT sistēmu darbību nodrošināšanu. Līdz šim neviena valsts iestāde nesteidzās uzņemties tiešsaistes vēlēšanu reģistra darbības nodrošināšanu. Problēma ar tā pieejamību radās, jo uzņēmums, kas bija reģistra līdzšinējais uzturētājs, ir saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēto kriminālprocesu par bijušās CVK kādu iepirkumu.
Lai nodrošinātu elektroniskā tiešsaistes vēlēšanu reģistra darbību, kas EP vēlēšanās ļautu balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, CVK sadarbībā ar Valsts kanceleju turpina sarunas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas valsts radio un televīzijas centru.
