Saeima trešdien, 15. decembrī, vienbalsīgi lēma nodot izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kolektīvo iniciatīvu "Par sportu bērniem", kas paredz atcelt prasību par Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāta nepieciešamību bērniem sporta nodarbībās.
Iniciatīvas tālāku izvērtēšanu atbalstīja 81 parlamentārietis un neviens nebalsoja pret.
Iniciatīvu "Par sportu bērniem" 20 dienu laikā parakstīja 18 177 cilvēki. Ar šo aicinājumu, kā portālā "Manabalss" raksta tās autors Jānis Valters, viņš mudina atcelt prasību par Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāta nepieciešamību bērniem sporta nodarbībās.
Iniciatīvas autors arī uzstāj, ka jārod risinājums, kas neierobežo pilnvērtīgu bērnu treniņu apmeklējumu.
Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Valters paskaidroja, ka ir daudz bērnu vecumā līdz 12 gadiem, kuriem Latvijā vēl nav iespējas potēties pret Covid-19, un šie bērni, kā saka Valters "paliek bez treniņiem".
Šobrīd bērniem paredzētais risinājums, lai viņi varētu turpināt piedalīties sporta nodarbībās, ir darīt to ārtelpās, taču atsevišķus sporta veidus ārā praktizēt nav iespējams, atgādināja iniciatīvas iesniedzējs.
"Stadionā nevar pilnveidot prasmes slidošanā vai peldēšanā. Ūdens treniņus nav iespējams aizstāt ar skriešanu," sacīja Valters.
Viņš piedāvāja vairākus variantus, kā epidemioloģiski droši rīkot bērnu treniņus: kontrolēt bērnu skaitu konkrētā treniņa vietas platībā, veikt Covid-19 testēšanu, ļaut treniņus apmeklēt tiem bērniem, kuru vecākiem ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Latvijas hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, kurš pats audzinot divus bērnus, komisijas sēdē atzina, ka arī pats ir aprakstījis iniciatīvu "Par sportu bērniem", jo viņam bijis ļoti grūti savām atvasēm izskaidrot, kāpēc šobrīd viņi nedrīkst nodarboties ar tām sporta aktivitātēm, ar kurām raduši.
Koziols skaidroja, ka, piemēram, hokeja zālē ir salīdzinoši droša epidemioloģiskā vide, jo hallē vienmēr ir nodrošināta ventilācija – tas ir arī viens no pamata nosacījumiem, lai hallē būtu ledus.
Vēl LHF ģenerālsekretārs brīdināja par paša novērotu tendenci – no Latvijas uz ārvalstīm aizbrauc bērni un treneri. Arī viņam zvanījuši vairāki bērni vecāki un jautājuši, uz kurieni viņiem braukt.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs komisijas sēdē skaidroja: "Protams, nevienam nav šaubu, ka sportošana ir vairāku slimību profilakse. Bet, kad cilvēki pulcējas kopā, mēs nevaram teikt, ka tā ir kovid profilakse".
SPKC pārstāvis norādīja, ka pirms divām nedēļām Covid-19 izplatība bērnu vidū bija 5%, šobrīd – 2%. Tas nozīmē, ka no 100 bērniem divi pārnēsās Covid-19 infekciju.
Runājot par Covid-19 izplatības tendencēm, Perevoščikovs atzīmēja, ka Latvijā šobrīd vislēnāk samazinās saslimstība vecāka gadagājuma cilvēku vidū. SPKC pārstāvis arī lēsa, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka bērni skolēnu brīvlaikā apciemoja savus vecvecākus un, iespējams, nodeva viņiem Covid-19.
Turklāt Perevoščikovs vairāk bažījas nevis par sporta nodarbībām kā tādām, bet gan par bērnu savstarpējo komunikāciju pirms un pēc treniņa.
Arī Veselības ministrijas pārstāvis Jānis Hahelis komisijas sēdē norādīja, ka bažas par treniņu epidemioloģisko drošību rada, piemēram, bērnu nonākšana līdz sporta nodarbībai. "Ne visus bērnus vecāki aizved (uz treniņu) ar privāto transportu. Risinājums varētu būt antigēnu testu veikšana pirms treniņa. Bērnu sports, interešu izglītība – tā ir prioritāte," teica Hahelis.
Arī Perevoščikovs atzīmēja, ka bērni pirms treniņiem varētu veikt "ātro" Covid-19 testu, lai nodrošinātu, ka "sporta nodarbībās piedalās tie, kas nav ļoti infekciozi dotajā brīdī".
