Pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra būs pabeigusi pārbaudi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Saeimā, visticamāk, varētu būt balsojums par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. To trešdien pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP).
"Uz šo brīdi vairs nav no svara, cik naudas ir pazudis, bet gan tas, ka KNAB bija pilnīga bezkontrole, kārtības trūkums un iespēja zagt naudas līdzekļus no seifa," sacīja Dalbiņš.


Viņš arī informēja, ka divas personas, kuras tiek vainotas naudas pazušanā, bija pakļautas biroja vadītājam Loskutovam. "Kā Loskutovs var būt garants KNAB darbībai, ja viņš pats ir vainojams pie pilnīgas bezkontroles," teica Dalbiņš.


Loskutovs kārtējo reizi norādīja, ka pats no amata nedomā atkāpties. "Ja reiz Saeima lēma par manu iecelšanu amatā, tai arī jālemj par manu atbrīvošanu, bet pats es nedomāju pamest darbu KNAB vadītāja amatā," uzsvēra Loskutovs.


Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne atstādinātajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.


Kā aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā, Veipai celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību - par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā rezultātā valsts varai tika radītas smagas sekas.


Tāpat Veipai celta apsūdzība arī pēc KL 179.panta 3.daļas "Piesavināšanās" par to, ka viņa veica svešas mantas izšķērdēšanu, būdama persona, kurai uzticēta sveša manta un kuras pārziņā tā atradusies. Veipai celta apsūdzība par 14 270 latu, 13 995 eiro un 19 487 ASV dolāru piesavināšanos.


Savukārt Imšam celta apsūdzība tikai pēc KL 179.panta 3.daļas "Piesavināšanās" par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, lielā apmērā prettiesiski izšķērdēja svešu mantu, kura viņam bija uzticēta - nodota atbildīgā glabāšanā. Imšam celta apsūdzība kopumā par 75 598 latu, 24 350 eiro un 7 800 ASV dolāru piesavināšanos. Par šāda nozieguma izdarīšanu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.


Minētās naudas summas bija kriminālprocesa kārtībā izņemtie un arestētie naudas līdzekļi, aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā.


KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir paziņojis, ka no amata atkāpties neplāno.


Valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Loskutova atbildību saistībā ar kratīšanā izņemtās naudas pazušanu no KNAB un gaidīs Ģenerālprokuratūras un Valsts kontroles ziņojumus.


LETA jau ziņoja, ka kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas ir sākts pret KNAB darbiniekiem Indru Veipu un Jāni Imšu. Krimināllikuma 179.panta 3.daļā - par piesavināšanos lielā apmērā - paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.


Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka tai ir vajadzīgas vēl dažas nedēļas, lai pabeigtu pārbaudi KNAB un noskaidrotu, cik līdzekļu no biroja ir pazuduši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit