Piektdien, 16. oktobrī, Saeimai attālinātā ārkārtas sēdē lemjot par 32 budžeta paketes likumprojektu nodošanu komisijām, iezīmējās tie jautājumi, par kuriem budžeta izskatīšanas gaitā Saeimā gaidāmas lielākās debates un kuri jau piesaistījuši plašāku sabiedrības uzmanību. Opozīcijas partijas nobalsoja pret 2021. gada budžeta likumprojekta nodošanu komisijām. Vienlaikus arī valdošās koalīcijas vairāki politiķi iepriekš izteikušies, ka zināmas pārmaiņas budžetā iespējams veikt izskatīšanas Saeimā laikā.
Lai gan budžeta paketes dažādus likumprojektus vērtēs vairākas Saeimas komisijas, galvenā atbildīgā – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – pie šī darba solījusi ķerties jau 20. oktobrī un turpināt vairākas dienas ar mērķi pirmajā lasījumā budžetu Saeimas sēdē izskatīt 28. oktobrī, bet jau galīgajā lasījumā pēc valsts svētkiem novembrī.
Par lielāko daļu budžeta paketes likumprojektu nodošanu komisijām Saeima lēma lielā vienprātībā, tomēr par likumprojektiem, kas paredz izmaiņas nodokļos opozīcijai bija savi iebildumi, un tā neatbalstīja to nodošanu komisijām. Opozīcijas frakcijas – "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība balsoja arī pret pašu budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām, līdz ar to par to noraidīšanu.
Kopumā 32 likumprojektu nodošana komisijām un debates par tiem piektdienas rītā ilga nepilnas divas stundas, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pie likumprojektu nodošanas komisijām par tiem var izteikties viens deputāts "par" un viens "pret". Opozīcijas pārstāvju vēlme izteikties par dažiem likumprojektiem bija lielāka nekā iespējas to darīt, tāpēc radās zināma sacensība, kurš ātrāk pieteiksies debatēm. Strādājot attālināti e-Saeimas platformā, problēmas ar skaņu bija deputātam Viktoram Valanim (ZZS), kurš tā arī nevarēja izmantot savu pieteikto iespēju runāt, un tādējādi pret pašu galveno – budžeta likumprojektu – neizteicās neviens deputāts.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) debatēs par likumprojektiem sacīja, ka komisija rūpīgi vērtēs un strādās pie valdības sagatavotajiem likumprojektiem, kā arī uzklausīs valdības vadītāju un ministrus. Tā kā viena no aktīvākajām budžeta paketes likumprojektu kritizētājām bija bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Bondars sēdes beigu daļā norādīja, ka, balsojot pret budžetu, tiek balsots pret mediķiem, skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem, kuriem šajā budžetā paredzēts atalgojuma pieaugums. "Tas nav prātīgi", teica Bondars, ironiski piebilstot, ka ir vieglāk kļūt no finanšu ministra par revolucionāru nekā no revolucionāra par finanšu ministru.
Arī Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš referēja par daļu no valdības iesniegtajiem likumprojektiem, uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir gatavots sarežģītos Covid-19 pandēmijas radītos apstākļos, taču krīzes laiks arī rada iespēju sakārtot tautsaimniecību un palielināt sociālo drošību dažādām sabiedrības grupām. "Krīzes laikā šis budžets ir labākais iespējamais, un tas ir labāks nekā nekāds budžets," teica Zakatistovs. Viņš atgādināja, ka valdība ar šo budžeta paketi un nodokļu izmaiņām iecerējusi samazināt darbaspēka nodokļus, vienkāršot alternatīvos nodokļu režīmus un palielināt sociālo drošību.
Lielākās opozīcijas frakcijas "Saskaņa" vadītājs Jānis Urbanovičs jau dienu iepriekš izplatīja viedokli, ka frakcija uzskata, ka nav iespējams balsot par valsts 2021.gada budžeta apstiprināšanu, taču frakcijas deputāti atbalstīs atsevišķus likumprojektus, kas paredz nelielus uzlabojumus sociālajā jomā. Urbanovičs valdībai pārmeta steigu un slepenību budžeta paketes gatavošanā un iesniegšanā Saeimā un pauda viedokli, ka "Saskaņa" kategoriski iestāsies pret visām izmaiņām, kas ierobežo atvieglotos nodokļu režīmus, kuri ļauj saglabāt nodarbinātību vairākās jomās un vietējam biznesam izdzīvot krīzes apstākļos.
Debatēs Saeimā piektdien uzstājās frakcijas pārstāvis Igors Pimenovs, kurš aicināja neatbalstīt plānotās izmaiņas dabas resursu nodoklī, jo uzskata, ka ar šo likumprojektu tiek noteikts netaisnīgs nodokļa maksājums par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par bīstamo atkritumu apglabāšanu, kā arī netaisnīga ieskaitījuma proporcija starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Pimenovs arī iebilda pret izmaiņām ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokļa pārdales vairāk par labu valstij, jo tas nav taisnīgi, ka pašvaldībām tiek atņemti ienākumi.
Reizniece-Ozola, runājot ZZS frakcijas vārdā, paziņoja, ka frakcija neatbalsta visus tos projektus, kas paredz paaugstināt nodokļus un ka tie nododami atpakaļ valdībai pārstrādāšanai. Deputāte debatēs pauda bažas par to, ka ar plānotajām nodokļu izmaiņām tiks pasliktināts mazo uzņēmēju stāvoklis. Reizniece-Ozola kritiski vērtēja valdības atgriešanos pie jau izskaustās prakses, ka nodokļu izmaiņas tiek skatītas kopā ar valsts budžetu, tādēļ tās netiek pienācīgi izrunātas ar tām sabiedrības grupām, kuras tās tieši skar.
Par budžeta projektu kopumā Reizniece-Ozola teica, ka, neraugoties arī uz labām lietām sociālās nodrošinājuma ziņā, to nevar atbalstīt, jo tas ir kā krēsls uz trim kājām jeb veidots uz valsts parāda, pašvaldību un reģionu iedzīvotāju un mazo uzņēmēju rēķina. "Ir saprotams, ka krīzes laikā tērējam vairāk un aug deficīts, bet trūkst plāna, kā to plānots nākotnē samazināt," sacīja deputāte, piebilstot, ka Saeimai būtu nepieciešama arī informācija par to, kā iecerēts izmantot divus miljardus eiro, ko Latvija saņems no Eiropas Savienības atveseļošanas mehānisma fonda.
Arī tiesībsargs kritiski vērtē valdības padarīto darbu, tāpēc šonedēļ izplatījis aicinājumu Saeimai sociāli atbildīgi izvērtēt valdības iesniegto valsts budžetu 2021. gadam, jo "ne viss budžeta likumprojekta paketē iesniegtais ir atbilstošs tam, kā to lēmusi Satversmes tiesa spriedumos, kas skar labklājības jomu".
Vēstulē Saeimai 14. oktobrī tiesībsargs Juris Jansons paudis bažas, ka valdības sagatavotais budžets nākamajam gadam atsevišķās sadaļās norāda uz to, ka valdība neuzskata Latviju par sociāli atbildīgu valsti un nerespektē Satversmes tiesas spriedumos lemto, kam ir likuma spēks.
"Nopietnas bažas rada 2020. gada 30. septembra valdības sēdē nolemtais bez objektīva pamatojuma likumos noteikt konkrētu pabalsta (pensijas) apmēru – 109 eiro, nevis minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principu, un atteikties no minimālo ienākumu sliekšņu ikgadējas pārskatīšanas, nosakot, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados, ņemot vērā valsts finanšu situāciju. Minētais attiecināms uz visiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītajiem pasākumiem labklājības jomā," vēsta tiesībsargs.
Pēc viņa domām, šāds valdības lēmums ir Satversmes tiesas sprieduma klaja nepildīšana, jo Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka likumdevēja pienākums ir definēt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodes pamatprincipus, kas ietver minimālo ienākumu sliekšņu pietiekamību un to periodisku pārskatīšanu, un izraudzītajai metodei ir jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī.
"Ja jau Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā likumdevējs var noteikt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzība tiek piesaistīta mainīgam bāzes lielumam, ko aprēķina korelācijā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto vidējo darba samaksu valstī, tad kāpēc minimālo ienākumu noteikšanā netiek ievērota sociālā realitāte un patiesā ekonomiskā situācija valstī," uzskata Jansons.
Pagājušā gada nogalē un šogad tiesībsargs ir iesniedzis vairākus pieteikumus labklājības jomā Satversmes tiesā. Satversmes tiesa savos spriedumos ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir pietiekams un atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība.
Jau ziņots, ka 13. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja budžeta likumprojektus iesniegšanai Saeimā.
2021. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,579 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,758 miljardu eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada plānu paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744 miljonu eiro apmērā.
Budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2021. gadā prognozēti 6,682 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,84 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2020. gada plānu ir 602 miljoni eiro jeb 8,3%.
Izdevumu palielinājums 505 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 96 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,151 miljardi eiro un 3,172 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2020. gada plānu ir 195 miljoni eiro jeb 6,6%.
Iecerēta minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ar 2021. gadu no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kā arī neapliekamā minimuma pensionāriem palielināšana 2021. gadā no 300 eiro uz 330 eiro mēnesī.
Valdības pārstāvji uzsver, ka nākamā gada budžeta projekts paredz likuma prasību izpildīšanu par mediķu un pedagogu skolās un augstskolās atalgojuma paaugstināšanu pilnā apjomā. Tāpat tiks pildīts Satversmes tiesas lēmums, palielinot garantēto minimālo ienākumu no 64 līdz 109 eiro no gada sākuma.
Nākamgad prognozēta IKP izaugsme 5,1%, kas naudas izteiksmē veido trīs miljardus eiro. Taču scenārijs ir veidots, neņemot vērā Covid-19 otrā viļņa ietekmi, valdības sēdē sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.
Budžeta projekta veidošanā ņemtas vērā jūnijā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Jaunajām prioritātēm jeb papildu nauda budžetā paredzēta 335,5 miljoni eiro.
Kā vēsta Finanšu ministrija budžeta likumprojekta anotācijā, ar projektu saistītajā paketē tiek virzītas nodokļu politikas izmaiņas, kas jau iepriekš apstiprinātas Ministru kabinetā.
Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos, no 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiek samazināta no 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem, kā arī tiek paaugstināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksnis līdz 1 800 eiro mēnesī.
Lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, tiek veikta minimālā VSAOI apmēra ieviešana un alternatīvo nodokļu režīmu reorganizācija, kas stāsies spēkā no 1. jūlija.
Paredzēta arī pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešana un pakāpeniska paaugstināšana elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.
Valdība iecerējusi izmaiņas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī un izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī.
Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās piecu procentu likme tiks saglabāta augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Iecerēta dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem, kā arī grozījumi Čeku loterijas likumā, paredzot reģistrēt dalībai čeku loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu.
Ministru kabinets apstiprināja arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", kas ir izstrādāts saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās attīstības scenāriju, vēsta Finanšu ministrija.
Finanšu ministrijas šā gada jūnijā izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka Covid-19 pandēmija 2020. gada pirmajā pusē tiek ierobežota un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pasaulē un Latvijā pakāpeniski atjaunojas. Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.
Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 0,2% un 2021. gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 tūkstošu līmenī, bet bezdarba līmenis 2021. gadā pazemināsies līdz 9,8%.
Ietvara likuma projektā ir noteikts maksimāli pieļaujamais strukturālais deficīts katram no ietvara likuma gadiem – 2021. gadā tas ir 2,1% no IKP, 2022. gadā 1,1% no IKP un tas būtiski pārsniedz to, kas būtu pieļaujams parastos ekonomiskos apstākļos un ir pamatots ar pandēmijas izraisītajiem ārkārtas apstākļiem un tās ekonomisko ietekmi uz turpmākajiem diviem gadiem.
Savukārt, 2023. gadā tiek plānots pilnībā atgriezties pie ierastās Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta 0,5% no IKP apmērā ievērošanas. Vispārējās valdības parāds, kas 2020. gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023. gadā.
