Foto: Saeimas administrācija
Saeima otrdien pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā ārkārtas sēdē par situāciju ar Krājbankas krahu nolēma pēc būtības neskatīt ierosinājumu uzdot premjeram izstrādāt plānu iedzīvotāju, valsts, pašvaldību un uzņēmēju aizsardzībai jau nākamajā parlamenta sēdē, bet gan nodot to izskatīšanai komisijās.

Opozīcijā esošās apvienības "Saskaņas Centrs" (SC) deputāts Ivars Zariņš aicināja parlamenta sēdē izskatīt SC un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ierosinājumu uzdot premjeram "izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju".  Zariņš skaidroja, ka šī jautājuma izskatīšana parlamenta sēdē veicinātu atklātību.

Savukārt Saeimas Budžeta un finansu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) piedāvāja priekšlikumu nodot komisijām un izskatīt to komisijās. Reirs norādīja, ka valdība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau strādā pie Krājbankas problēmu risināšanas, un FKTK pie pirmās iespējas, kad varēja pārtraukt noziedzīgus nodarījumus, to arī darīja, glābjot bankas aktīvus.

Reirs arī pauda, ka "katram deputātam savu gribu vajag izteikt ar likumu starpniecību, nevis rakstīt pieprasījumus vai deleģēt kādam citam veikt kādus uzdevumus", tāpēc jautājums vispirms būtu izskatāms Budžeta komisijā. 

Par jautājuma iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtība nobalsoja 39 opozīcijas deputāti, bet 53 bija pret. Savukārt Reira priekšlikumu atbalstīja 53 koalīcijas deputāti, 40 opozicionāri balsoja pret, bet atturējās Atis Lejiņš (V).

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā SC deputāti vērsās pie premjerministra ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap Latvijas Krājbanku, kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai.

Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda, ka premjers uz šo aicinājumu nereaģēja, tāpēc SC kopā ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības savāca nepieciešamos 34 parakstus, lai tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Šonedēļ FKTK plāno tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības   izmaksās valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāka otrdien, līdz pēcpusdienai izmaksājot 20,5 miljonus latu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!