Saeimas 17. februāra debates un balsojums par Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē, un tas pārkāpj Satversmes 83. pantu, tā atzīst Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
"Valsts konstitucionālā orgāna – Satversmes tiesas – priekšsēdētāja un tiesnese ar 10 gadu darba stāžu valsts augstākajā tiesu instancē netika apstiprināta amatā, jo Saeimai bija netīkami šīs tiesas atsevišķi spriedumi laikā, kad amata kandidāte bija tiesas priekšsēdētāja. Tiesiskas valsts principa elementārākā patiesība ir tā, ka pret tiesnesi, kurš piedalās koleģiālā lemšanas procesā, netiek vērsti politiskas ietekmēšanas instrumenti. Nav pieļaujama politiska izrēķināšanās ar tiesnesi par viņa atsevišķajā domām," pauda Ziemele.
Viņa sacīja, ka pēdējā laikā tieši ES Tiesai ir nācies atgādināt par šīm elementārajām tiesiskas valsts patiesībām lietās pret atsevišķām dalībvalstīm. Šīs elementārās patiesības ir vēl jo svarīgākas attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo Satversmes tiesas tiesneša statusa jautājums ir sarežģīts, tādēļ, ka amata garantijas ir ierobežotas, arī ņemot vērā ierobežoto amata termiņu.
"Līdz ar to nosargāt Satversmes tiesas neatkarību var tikai tad, ja tiek skrupulozi ievēroti vairāki principi. Protams, atbilstoši parlamentāras valsts principam, kas atspoguļots Satversmes 84. pantā, piešķir Saeimai tiesības apstiprināt tiesnesi amatā. Tomēr pirms šī panta ir Satversmes 83.pants, kas noteic: "Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti". Tādējādi 84. pantā paredzētās Saeimas tiesības nav īstenojamas kā visas pierastās parlamentārās cīņas metodes. Saeimai ir pienākums īstenot savu kompetenci atbilstoši 83. panta noteikumam, proti, respektējot tiesneša neatkarību un šajā gadījumā, kas ir īpaši svarīgi, arī Satversmes tiesas kā konstitucionāla orgāna statusu un neatkarību. Apstiprināšanai ir jānotiek, ievērojot tiesneša neatkarību, jo īpaši, bet ne tikai, gadījumā, kad kandidāts jau savulaik ir devis tiesneša zvērestu un pildījis amatu tiesā, kas ir Satversmes sargs. 17. februārī Saeimā tika pārkāpts Satversmes 83. pants," secina ES Tiesas tiesnese.
Tiesnesim jābūt neatkarīgam
Tāpat viņa uzsver tiesneša neatkarības principu: "Satversmes tiesa savulaik skaidroja, ka "tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai." Tiesa skaidroja, ka, ja kaut viena no tiesneša neatkarības garantijām, kā, piemēram, tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas kārtība, tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesneša neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana. Savukārt Satversmes ievads ir skaidri definējis Latvijas būtību un, proti, "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības," " rezumē Ziemele.
Latvijas valsts ilgtspējas interesēm neatbilst tiesneša neatkarības un tiesu varas neatkarības apdraudējums, jo tikai neatkarīga tiesa var īstenot tās funkciju, proti, spriest tiesu, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvības.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 17. februārī, pēc stundu ilgām debatēm neapstiprināja Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā. Pirms balsojuma virkne koalīcijas un opozīcijas deputātu pārmeta Osipovai liberālus uzskatus, kā arī atzina, ka viņas vieta būtu kādā liberālā augstskolā vai partijā.
Osipovu AT tiesneses amatā atbalstīja 40 deputāti, pret balsoja – 29, bet atturējās 16, tādējādi lēmums par Osipovas apstiprināšanu amatā netika pieņemts.
Saeimas lēmums raisījis plašu rezonansi sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā.
