"Satversmē skaidri nosakot fiskālās disciplīnas ietvaru, tas nākotnē palīdzēs veidot atbildīgu valsts politiku, rīkojoties ar tai pieejamajiem naudas resursiem. Vienlaikus deputāti vērsa uzmanību, ka par neatņemamu fiskālās disciplīnas ieviešanas stratēģijas sastāvdaļu jākļūst arī Fiskālajai padomei," pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP).
"Šajā padomē jāietver ekonomikas lietpratēji, kas katru gadu izstrādātu valsts vidēja termiņa makroekonomisko ietvaru jeb, citiem vārdiem sakot, valdībai dotu analīzi, kurā ekonomikas attīstības fāzē valsts atrodas, cik liels būtu jāplāno budžets un vai pienācis laiks veidot uzkrājumus, vai arī pieļaujams deficīts," norādīja komisijas priekšsēdētājs. "Fiskālajā padomē jābūt pārstāvētiem Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas speciālistiem, kā arī akadēmiskajiem ekspertiem un starptautiska līmeņa ekonomistiem."
Komisijas konceptuāli atbalstītās izmaiņas Satversmē paredz papildināt konstitūcijas 66.pantu, nosakot, ka Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Budžeta projektus Saeimai iesniedz Ministru kabinets, kas kārto valsts finanšu lietas sabalansēti. Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu, paredz likumprojekta redakcija.
Finanšu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka izmaiņas Satversmē nepieciešamas, lai fiskālās disciplīnas principiem piešķirtu hierarhiski augstāku vietu tiesību sistēmā.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" kā atbildīgā ir noteikta Saeimas Juridiskā komisija, par izmaiņām Satversmē Saeimai jālemj trīs lasījumos.
Jau ziņots, ka ES samitā decembra sākumā gandrīz visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju, piekrita strādāt pie starpvaldību fiskālās disciplīnas vienošanās, kas dalībvalstīm pieļautu strukturālā budžeta deficītu ne lielāku par 0,5% no iekšzemes kopprodukta.
Iepriekš ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) paudis cerību par opozīcijas atbalstu fiskālās disciplīnas nostiprināšanai Satversmē, jo, viņaprāt šo principu iekļaušana konstitūcijā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai partija atrodas pozīcijā, vai opozīcijā. Viņš gan piebilda, ka konstitucionālais vairākums sanāk arī, koalīcijai vienojoties tikai ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).
Ar novembra beigās atbalstīto Fiskālās disciplīnas likuma projektu un ar to saistītajiem Satversmes grozījumiem valdība iecerējusi Satversmē noteikt Saeimas atbildību par taupīgu budžetu un uzkrājumu veidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei.
Satversmē plānots noteikt, ka "Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei". Grozījumi paredz, ka Saeima tāpat kā līdz šim katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, taču atšķirībā no pašreizējās Satversmes panta redakcijas parlaments to darītu "vairāku gadu budžeta plāna ietvaros".
Satversmē arī iecerēts noteikt, ka budžeta projektu Saeimai tāpat kā līdz šim iesniedz Ministru kabinets, taču jaunajā redakcijā būs uzsvērts, ka valdība "kārto valsts finanšu lietas sabalansēti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
