Saeimas deputātu latviešu valodas prasmes pārbaudi varēs rosināt 20 kolēģi

Par grozījumiem nobalsoja 58 deputāti – no "Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), VL-TB/LNNK, "Par labu Latviju" (PLL) un pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis. Pret bija 24 "Saskaņas centra" (SC) deputāti, bet atturējās PLL pārstāvji Imants Jānis Bekešs, Andris Bērziņš (Rīga) un Ainārs Šlesers, kā arī Andrejs Klementjevs (SC).

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norāda, ka šie grozījumi veicinās deputātu pilnvērtīgu iesaistīšanos parlamenta darbā, jo tas ir iespējams tikai tad, ja deputāts spēj izsmeļoši argumentēt viedokli un aktīvi debatēt Saeimas un komisiju sēdēs. "Lai nepieļautu manipulācijas par iespējamo politisko izrēķināšanos, pie šī izvērstā regulējuma strādājuši deputāti no visām Saeimas frakcijām," vēsta Čepāne.

Līdz šim Saeimas kārtības rullis noteica, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, taču likumā nebija iestrādāta kārtība, kā to konstatēt.

Rosināt kāda kolēģa latviešu valodas prasmes pārbaudi varēs ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti. Apšaubot kāda deputāta valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem būs tiesības vērsties Saeimas Prezidijā, aicinot attiecīgo deputātu nosūtīt uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projekts bez debatēm tiks nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas slēgtā sēdē, pieaicinot deputātu un Valsts valodas centra pārstāvi, izvērtēs un Saeimai sniegs atzinumu par pārbaudes nepieciešamību.

Pēc tam komisijas lēmuma projektu izskatīs Saeimas sēdē, kur lems par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi. Ja balsojums būs pozitīvs, deputātam ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā būs jāveic pārbaude Valsts izglītības satura centrā. Noteiktajā termiņā to varēs veikt ne vairāk kā divas reizes un šo termiņu varēs pagarināt, ja ne mazāk kā desmit deputāti būs iesnieguši attiecīgu lēmuma projektu.

Ja deputāta valsts valodas zināšanas pārbaudē tiks atzītas par neatbilstošām vai arī ja deputāts atteiksies veikt pārbaudi, Saeima varēs lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva. Jaunais regulējums paredz arī pārbaudes rezultātu apstrīdēšanas kārtību, ja deputāts tiem nepiekrīt.

Ja Valsts izglītības satura centrs deputāta valodas prasmes atzīs par atbilstošām, Saeimas Prezidijs par to ziņos Saeimai.

Jau ziņots, ka diskusijas par deputātu valodas prasmēm izraisīja SC parlamentārietis Valērijs Kravcovs, kurš pēc ievēlēšanas atteicies runāt ar medijiem latviski un arī vairāki deputāti apšaubījuši viņa valodas prasmes. Saeima janvāra beigās pat lēma par viņa izslēgšanu nu parlamenta, taču Kravcovs pārsteidza kolēģus, uzrunājot viņus latviski, un parlaments viņa likteni atstājis komisijas ziņā. Kravcovs vietu Saeimā saglabāja un solīja uzlabot valsts valodas zināšanas, tikmēr deputāti nolēmuši izstrādāt mehānismu, kā valodas nepratējus var izslēgt no parlamenta juridiski korekti.