Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka ZZS atbalsta tautas tiesības vēlēt prezidentu, un deviņdesmitajos gados "zemnieki" jau vēlējušies ierosināt referendumu.
"Tā ir tēma, kur mēs vienmēr esam bijuši pozitīvi noskaņoti. Taču vairākums ir par to, ka šai lietai ir jāiet kopā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu," sacīja Brigmanis. Attiecīgus grozījumus likumos ZZS atsevišķi gan neiesniegs, jo koalīcijas līgums paredz, ka grozījumus Satversmē, līdzīgi kā Pilsonības likumā, var iesniegt, tikai koalīcijas partijām par to vienojoties.
Savukārt apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka diskusija par tautas vēlētu prezidentu ir veca kā konstitūcija un tā ir jāskata kontekstā ar pilnvaru paplašināšanu. Viņš uzsvēra, ka par ierosinājumu tautai vēlēt prezidentu viedoklis ir jāpauž konstitucionālo tiesību ekspertiem un sistēmas maiņa nebūtu jāattiecina uz esošo prezidentu.
Uz jautājumu, vai koalīcija varētu iesniegt attiecīgus grozījumus, Zaķis norādīja, ka "šis nav svarīgāko desmit jautājumu vidū koalīcijas darba kārtībā - mums ir budžets, prezidenta amata kandidāti". "Ja šīs Saeimas laikā deputāti pieķersies pie tādas idejas, tam jānotiek bez lielas steigas," minēja "Vienotības" līderis.
"Vienotības" pārstāve un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne savukārt teica, ka PS atbalsta tautas vēlētu prezidentu, taču ir jābūt speciālam prezidenta ievēlēšanas likumam, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanu likumam, kurā jānoteic procedūra, kā tiek ievēlēta valsts pirmā persona, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas griesti un to kontrole. Pēc viņas domām, tautas vēlētam prezidentam arī jādod lielākas pilnvaras.
"Pretējā gadījumā tautai tiks radīta ilūzija, ka tauta ir ievēlējusi prezidentu, bet patiesībā tiks panākts tas, ka ievēlē to kandidātu, kam ir daudz naudas.. Tas ir psiholoģiski pierādīts, ka jūs veikalā nopērkat to preci, kuru visvairāk reklamē," paskaidroja Čepāne.
Viņa arī uzsvēra, ka iesniegt grozījumus likumos nav tik vienkārši, turklāt Juridiskajā komisijā atrodas lieli Pilsonības likuma un Civilprocesa likuma grozījumi, kā arī izmaiņas Saeimas Kārtības rullī saistībā ar deputāta valodas prasmi. Viņasprāt, par tautas vēlētu prezidentu viedoklis jāsniedz Konstitucionālo tiesību komisijai.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pavēstīja, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu ir ļoti simpātiska un SC ir par pāreju no parlamentāras uz prezidentālu valsti. Taču tautas vēlēta prezidenta procedūrai ir "jāiet kopā" ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
Viņš arī šaubījās, vai tauta pašlaik tiešām vēlas tiesības ievēlēt prezidentu. "Sabiedrība grib stingru roku, jo ir bardaks valstī, bet, vai grib tautas vēlētu prezidentu, es par to šaubos.. Vai vēlētāji ir droši, ka viņi nekļūdīsies prezidenta izvēlē, ja viņi kļūdās, vēlot Saeimu un pašvaldības?" retoriski vaicāja Urbanovičs un norādīja, ka par prezidentu var ievēlēt cilvēku, kuram "aizmugurē būs vairāk naudas un oligarhu".
Urbanovičs vēlas redzēt koalīciju veidojošo partiju viedokli par tautas vēlētu prezidentu. "Tā ir koalīcijas atbildība paust viedokli par tautas vēlētu prezidentu," uzsvēra SC līderis, atbildot uz jautājumu, vai apvienība varētu ierosināt likumos paredzēt tautai tiesības ievēlēt prezidentu. Viņš arī pauda cerību, ka diskusija par tautas vēlētu prezidentu nenoplaks līdz ar vasarā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis atgādināja, ka viņa pārstāvētā "Visu Latvijai!" jau vāca parakstus par grozījumiem Satversmē, paredzot paplašināt prezidenta pilnvaras un tautai tiesības ievēlēt valsts pirmo personu, taču iedzīvotāju atsaucība nebija liela.
Viņš apliecināja, ka Nacionālā apvienība apsver iespēju iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumos saistībā ar tautas vēlētu prezidentu.
Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns atzina, ka diskusija par tautas vēlētu prezidentu ir nobriedusi un ideja ir atbalstāma, taču svarīgs ir saturs, kā arī jautājums par prezidenta pilnvarām. Vienlaikus viņš sacīja, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegto likumdošanas iniciatīvu par prezidenta pilnvaru paplašināšanu PLL, visticamāk, neatbalstīs, jo šos priekšlikumus izstrādājis pārāk šaurs un prezidentam pietuvināts ekspertu loks.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimā iesniedzot izmaiņas Satversmē par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, aicinājis sabiedrību diskutēt par tautas tiesībām vēlēt prezidentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
