Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir jāvērtē, vai Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (SC), iespējams, alkohola reibumā ierodoties uz Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdi, Saeimā atradies nepiedienīgā izskatā, trešdien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Viņš uzsvēra, ka deputāti nav darba tiesiskajās attiecībās ar Saeimu, jo ir ievēlēti uz konkrētu laiku, tomēr Saeimas Kārtības rullī un tam pievienotajā deputāta ētikas kodeksā ir vairākas normas, kas pēc analoģijas ir līdzīgas Darba likumā rakstītajam. Runājot par Kabanova gadījumu un saistībā ar to sākto pārkāpuma lietu, Kusiņš norādīja, ka diskusijas ir ne tik daudz par normām, kas ir līdzīgas Darba likumā noteiktajam, bet par notikušā ētisko pusi.
”Ja reiz šī lieta ierosināta mandātu komisijā, tad pamats nav Darba likums, bet gan jābalstās uz Saeimas Kārtības rulli un tam pievienoto deputāta ētikas kodeksu,” teica Kusiņš. Viņš uzsvēra, ka gan Saeimas priekšsēdētājam plenārsēdes laikā, gan komisijas vadītājam komisijas sēdes laikā ir tiesības deputātu saukt pie kārtības vai pat padzīt no telpas, ja tautas kalps izteikumos aizskāris Saeimas cieņu, tāpat, ja ieradies tādā paskatā, ka aizskar deputāta godu.
”Saeimas deputāta Ētikas kodekss paredz normas, kas šajā gadījumā varētu būt pārkāptas, neskatoties uz to, vai alkohola reibums ir vai nav pierādīts un dokumentēts,” sacīja Kusiņš, norādot uz ētikas komisijas pienākumu vērtēt, vai Kabanovs nav pārkāpis ētikas kodeksu, ierodoties uz apakškomisijas sēdi nepiedienīgā izskatā, kas radījis aizdomas par viņa atrašanos alkohola reibumā.
Saeimas deputāta Ētikas kodeksā noteikts – deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.
Saeimas ētikas komisijas deputāti trešdien uzklausīja arī citu ekspertu viedokļus un ieteikumus saistībā ar Kabanova pārkāpuma lietu. Pats deputāts vēstulē komisijai izteicies, ka trešdien nebūšot Rīgā, tāpēc tiks aicināts uz nākamo ētikas komisijas sēdi.
Valsts Darba inspekcijas (VDI) eksperte arodveselības jautājumos Inese Ušacka, norobežojoties no Kabanova lietas apstākļiem, raksturoja, ar ko riskētu darbinieks, kurš ieradies reibumā darbā. Šādā gadījumā saskaņā ar darba līgumu darba devējam būtu tiesības atlaist šo cilvēku no darba, ievērojot noteiktās procedūras – reibumu lūdzot konstatēt ārstam ekspertīzē. Tāpat jāsastāda akts, kurā pēc iespējas detalizēti izklāstītas aizdomas par cilvēka reibumu, raksturojot viņa gaitu, koordināciju, aizdomas par alkohola smaku. Sastādot par to aktu, darbinieks ar to jāiepazīstina un jāvaicā, vai viņš tam piekrīt un dokumentāli jāfiksē, ja nepiekrīt.
Advokāts Edgars Mačuks, izklāstot aizstāvja praksi līdzīgos gadījumos, teica, ka jāizvērtē, kādi akti un fakti liecina par to, ka darbinieks lietojis alkoholu vai citas apreibinošas vielas. To varētu noskaidrot vai nu ārsta ekspertīzē, vai, lūdzot ”iepūst trubiņā”. Viņš atzina, ka diez vai kā pierādījumus varētu izmantot mediju safilmētos video materiālus, kuros deputāts Kabanovs fiksēts, iespējams, alkohola reibumā. Tāpat arī konkrētās apakškomisijas deputātu liecības par redzēto varētu izmantot kā pierādījumus deputāta reibuma fakta pierādīšanai.
Tikmēr vairāki Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti pauda, ka nav godīgi salīdzināt ierasto darba ņēmēja un darba devēja attiecību praksi un Saeimas deputātu, kuram nav darba līguma ar Saeimu. Komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) sacīja, ka Kabanova gadījumā ”ir pieci Saeimas deputāti, kuri apgalvo, ka Kabanovs ir bijis alkohola reibumā, un man nav šaubu par viņu vārdu patiesumu”. Seržants pauda, ka tā ir pašas ētikas komisijas izšķiršanās - ja komisija nolems Kabanovam izteikt brīdinājumu, par ko pavēstīs no Saeimas tribīnes un publicēs laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, tad, ”ja Kabanovam būs godprāta grams, tad viņš neies pārsūdzēt komisijas lēmumu tiesā”.
Arī Raivis Dzintars (NA) atzina, ka ir nepareizi salīdzināt Darba likumā paredzētās sankcijas ar iespējamo rīcību, sodot Saeimas deputātu. Dzintars teica, ka Saeimas ētikas komisija nav tiesa, bet jautājums, vai Kabanovs ar iespējamu atrašanos Saeimas darbā alkohola reibumā, ir pārkāpis deputāta ētiku, ”ir attieksmes jautājums”.
Lēmumu Kabanova pārkāpuma lietā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno pieņemt nākamnedēļ, kad lietu skatīs pēc būtības un uz sēdi aicinās pašu Kabanovu.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja lietu par Nikolaja Kabanova (SC) iespējamo ierašanos Saeimā alkohola reibumā.
Septembra nogalē Valstiskās audzināšanas apakškomisijā deputāti izteica aizdomas, ka viņu kolēģis Kabanovs uz sēdi varētu būt ieradies iereibis. ebildumus par to izteica vairāki Saeimas deputāti, tostarp Inita Bišofa (RP) vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai tā izvērtētu šo apstākli.
Neilgi pēc tam SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs solīja, ka šādi gadījumi vairs neatkārtošoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
