Aptuveni trešdaļa ģimeņu, kas aprūpē bērnus ar smagu invaliditāti, pēc bērna pilngadības sasniegšanas zaudē īpašās kopšanas pabalstu, tāpēc Labklājības ministrijai (LM) tiks lūgts izstrādāt priekšlikumu, kas noteiktu šī atbalsta veida piešķiršanas turpināšanu visām šajā kategorijā esošajām personām arī pēc pilngadības sasniegšanas, otrdien vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sēdē norādīja, ka daudzas ģimenes, kas aprūpē bērnu ar smagu invaliditāti, šim bērnam sasniedzot pilngadību, zaudē konkrētus atbalsta veidus.
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa apstiprināja, ka tā patiesi varētu būt, jo, šiem bērniem sasniedzot pieaugušo vecumu, var mainīties nosacījumi īpašās kopšanas pabalsta saņemšanai. Līdz ar to aptuveni divas trešdaļas turpina saņemt īpašās kopšanas pabalstu. Pārējie, lai gan nesaņem tieši šo atbalstu, joprojām paliek invaliditātes grupā un saņem citus atbalsta veidus.
Celmiņa tostarp atklāja, ka kritēriji īpašās kopšanas pabalsta saņemšanai ir labvēlīgāki pret bērniem.
Sēdē komisijas deputāti pauda bažas par to, ka, bērniem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem sasniedzot pilngadību, viņu aizbildņiem kļūst problemātiskāk nodrošināt nepieciešamo aprūpi saviem bērniem, jo noteiktās situācijās samazinās valsts sniegtais atbalsts.
Balstoties uz minēto, komisija lūdza ministrijai līdz nākamajai nedēļai sagatavot aktuālos datus par to, cik liels finansējums nepieciešams, lai šo pabalstu automātiski izmaksātu arī personām ar smagu invaliditāti pēc pilngadības sasniegšanas.
Vienlaikus komisija lūdza ministrijai sagatavot statistiku par to, kuros vecumos pieaug cilvēku ar īpašām vajadzībām ievietošana institūcijās un kuros vecumos visbiežāk šīs personas iestājas aprūpes institūcijās.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks sēdē skaidroja, ka, pieņemot šādas izmaiņas, ne visos gadījumos būtu nepieciešams pilnais pabalsta apmērs, proti, 313,43 eiro mēnesī. Viņš tostarp arī pieļāva, ka šādas izmaiņas, kas nodrošinātu īpašās kopšanas pabalstu automātisku turpināšanos, varētu veikt.
Izklāstot galvenās ministrijas prioritātes, Celmiņa sēdē iezīmēja, ka viena no divām galvenajām prioritātēm šajā jomā nākamajam gadam patlaban ir asistenta pakalpojuma nodrošināšana ģimenēm, kuras aprūpē personu ar smagu invaliditāti. Asistenta pakalpojums, pēc ministrijas iecerētā, tiks pilnveidots ar atalgojuma palielinājumu, atskaišu samazinājumu, kā arī piešķiršanas kārtības vienkāršošanu un vienādošanu visās pašvaldībās.
Jaunā kārtība, kā norādīja ministrijas pārstāve, stātos spēkā nākamā gada jūlijā, jo vēl nepieciešams veikt izmaiņas attiecīgajos regulējumos. Vienlaikus no 1. janvāra paredzēts asistenta atalgojuma palielinājums, jo valstī pieaug minimālā alga.
Tomēr ministrijā tostarp arī pieļauj, ka asistenta profesija varētu būt viens no izņēmumiem, kam nebūtu jāmaksā obligātās sociālās iemaksas, jo šie cilvēki nevar mainīt savu slodzi pēc izvēles - tas ir atkarīgs no tā, kam šis pakalpojums ir piešķirts, skaidroja Celmiņa.
Jau ziņots, ka iepriekš labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) Latvijas Radio pauda, ka smagākā problēma bērnu ar invaliditāti ģimenēm ir asistentu trūkums. Viņa solīja, ka mēģinās panākt izmaiņas šajā jomā, piemēram, tiek plānots atteikties no atskaitēm asistentu pakalpojumu apmaksai, asistentu atalgojumu plānots palielināt līdz 608 eiro.
Ministre gan atzina, ka vēl būs jāgaida uz valdības kolēģu atbalstu LM sagatavotajiem priekšlikumiem, par kuriem tiks diskutēts nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā.
Petraviča pastāstīja, ka izmaiņas sagaidāmas arī atelpas pakalpojumā šīm ģimenēm, lai šo palīdzību varētu saņemt arī mājās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
