Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.
Grozījumi Darba likumā vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.
Likumprojekta autori uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā.
Grozījumus Darba likumā izstrādāja partijas "Konservatīvie" deputāti. Partija iepriekš informēja, ka salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2022. gadā nepaaugstināja minimālo darba algu, un tā palika nemainīga 500 eiro, savukārt Lietuva paaugstināja minimālo darba algu no 642 eiro līdz 730 eiro, bet Igaunija paaugstināja minimālo darba algu no 584 eiro līdz 654 eiro.
Deputāti piebilda, ka Latvijā 2022. gadā ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, kas atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet ļoti būtiski atpaliek no tādām emigrācijas mērķa valstīm kā, piemēram, Vācija, Īrija u.c.
"Jautājums par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2022. gada 16. jūnija sēdē, kur valdības pārstāvji ar sociālajiem partneriem diskutēja par minimālās algas paaugstināšanas iespējām, sākot ar 2023. gadu. Lai arī visas iesaistītās puses atzina, ka minimālās darba algas paaugstināšana ir nepieciešama, tomēr konkrēts lēmums par tās apmēru 2023. gadā netika pieņemts," informēja "Konservatīvo" frakcijas deputāti.
Līdzīgas diskusijas šā gada maijā un jūnijā vairākkārt esot notikušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) kopš šā gada sākuma vairākas reizes ir uzrunājis Finanšu ministriju par nepieciešamību paaugstināt minimālo algu, sākot ar 2023. gadu, tomēr, kā norāda "Konservatīvie", Finanšu ministrija joprojām vilcinās paust skaidru nostāju par minimālās algas paaugstināšanu.
Savukārt par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas vadītājs Andris Skride (AP) sacīja, ka strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. "Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus," pauž Skride.
