Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 8. martā, nolēma virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus Rīgas svētā Pētera baznīcas likumā, paredzot baznīcas īpašuma tiesības nodot Rīgas svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
Nodibinājumu veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu svētā Pētera draudze.
Par likumprojekta virzību atbildīgā komisija iepriekš vērtēja divus scenārijus Pēterbaznīcas piederībai, proti, baznīcu uzticēt Rīgas pašvaldībai vai LELB un Vācu svētā Pētera draudzes nodibinājumam.
Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš atzina, ka Pēterbaznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca.
"Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Pēterbaznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma, secināts, ka baznīca atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt," sacīja Ašeradens.
Likuma izmaiņas paredz, ka valsts nodos nodibinājumam bez atlīdzības zemes gabalu 2788 kvadrātmetru platībā un uz tā esošo Rīgas svētā Pētera baznīcas ēku kopā ar kustamiem piederumiem. Gadījumā, ja nodibinājums beidz pastāvēt, Pēterbaznīca nonāks valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā.
Likumprojekts paredz, ka Rīgas svētā Pētera baznīcas nodibinājumam būs jānodrošina nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšana, atjaunošana, jo īpaši restaurācija.
Tāpat nodibinājumam būs jāveic nepieciešamie izpētes darbi, jāizstrādā nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcija, restaurācijas projekta dokumentācija un jānodrošina restaurācijas darbu veikšanu.
Koncepcija būs jāizstrādā 15 gadu periodam un tā jāaktualizē ik pēc trim gadiem. Nodibinājumam katru gadu līdz 31. martam jāiesniedz Kultūras ministrijai pārskats par koncepcijas īstenošanu.
Paredzams, ka Rīgas pašvaldība trīs mēnešus pēc tam, kad likuma grozījumi būs stājušies spēkā, nodos un nodibinājums pārņems savā īpašumā Pēterbaznīcu.
Likumprojektā arī ietverts pants par Pēterbaznīcas izmantošanu, proti, tā ir dievnams, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vietu; koncertu, mākslas izstāžu, kā arī vēsturei, pilsētas attīstībai un arhitektūrai veltītu izstāžu un citu kultūras pasākumu norises vietu; izglītojošu pasākumu norises vietu; tūrisma objektu, kurā ietilpst baznīcas skatu tornis.
Iepriekš Saeimas sēdē Ašeradens informēja, ka nodibinājums ir atradis līdzekļus baznīcas restaurācijai, proti, tas saņēmis Vācijas Bundestāga līdzekļu rezervāciju 33 miljonu eiro apmērā, turklāt Saeimas atbildīgā komisija par šo jautājumu ir runājusi gan ar Bundestāga budžeta komisijas locekļiem, gan arī Baltijas atbalsta grupas locekļiem, kuri apstiprināja, ka Bundestāgam šāds nodoms ir.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tas vēl Saeimai jāpieņem trešajā – galīgajā – lasījumā.
Jau vēstīts, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) iepriekš savā atzinumā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādīja, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumtiem virs ēkas, teikts minētajā atzinumā.
Pēdējā baznīcas atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas darbu, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa, norādīts NKMP atzinumā, piebilstot, ka visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska.
NKMP brīdinājusi, ka ēkas tehniskās un arhitektoniskās problēmas vēl apzinātas tikai daļēji, nav aptverti visi vajadzību un nepieciešamību sektori.
