Saeimas Juridiskās komisija apstiprināja Anitu Rodiņu Satversmes tiesas (ST) tiesnieša amatam, otrdien, 2. martā, notikušajā sēdē lēma deputāti, novēroja portāls "Delfi".
Deviņi deputāti balsoja par Rodiņas apstiprināšanu, divi – pret, un viens nepiedalījās.
"Pret" balsoja pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņeko, savukārt Jānis Iesalnieks (NA) atteicās balsot.
Tāpat Juridiskās komisijas deputāti lēma par Rodiņas atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) uzsvēra, ka visas attiecīgās institūcijas ir sniegušas atbildes, kas apstiprina Rodiņas atbilstību ST tiesneša kandidātes amatam.
Šajā lēmumā nebalsoja Gobzems, Stepaņenko un Iesalnieks, taču pārējie sēdē esošie deputāti balsoja apstiprinoši.
Deputāti Aldis Gobzems un Jānis Iesalnieks izteica savas bažas par ST spriedumu "Tēva atvaļinājuma lietā". Iesalnieks sacīja, ka, atzīstot apstrīdēto Darba likuma normu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ST ir paplašinājusi apstrīdētās normas mērķi un to, ka ST likumdevējam ir uzdevusi veidot jaunas tiesiskas attiecības – partnerattiecības un nostiprināt sociālās garantijas šādam jaunam tiesību institūtam.
Gobzems vaicāja Rodiņas kā juristes viedokli par ST spriedumu "geju un lesbiešu lietā" – vai ST ir pārkāpusi savas pilnvaras un izgājusi ārpus Satversmē rakstītā, uz ko Rodiņa atbildēja, ka viņa uz šo spriedumu raugās kā juriste, kā cilvēks, kurš pētījis ST judikatūru un atzina, ka, nespēj atrast nevienu vietu, kur tiesa būtu izgājusi ārpus tās robežām. "Pētot atsevišķās tiesnešu domas man jāteic, ka Satversmes tiesa tās ietvaros ir rīkojusies filigrāni. Protams, ir dažas lietas, kas prasītos konkrētāk," uzsvēra ST tiesneša amata pretendente.
Viņa minēja, ka šī sprieduma rezultātā parādījās tiesu aktīvisms, ar kuru līdz šim Latvija nav saskārusies.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka piektdien, 26. februārī, Tieslietu padome atbalstīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes Anitas Rodiņas kandidatūru ST tiesneša amatam.
Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015. gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Likums "Par tiesu varu" paredz, ka Tieslietu padome uzklausa ST tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. Gala lēmumu pieņems Saeima, atgādina Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Jau vēstīts, ka pērnā gada decembrī Saeima nespēja vienoties par jaunu ST tiesnesi.
Visos septiņos balsojumos neviens kandidāts nespēja gūt nepieciešamo 51 balsi, līdz ar to bija jārīko jaunas vēlēšanas un partijām vēlreiz bija jāvirza savi kandidāti.
Iepriekš uz ST tiesneša amatu kandidēja pieci pretendenti – apvienības "Attīstībai/Par!" virzītā Inese Nikuļceva, "Zaļo un zemnieku savienības virzītais bijušais ST vadītājs Gunārs Kūtris, juriste un politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV), kuru virzīja pašas partija, juriste Inese Druviete, kuru virzīja "KPV LV", kā arī Ringolds Balodis, kuru amatam virzīja Nacionālā apvienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
