Saeimas komisija atbalsta Satversmes grozījumus atklātai Valsts prezidenta vēlēšanai
Foto: F64

Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma pirmajam lasījumam atbalstīt likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. "Par" to balsoja pieci tautas kalpi, bet "pret" bija trīs parlamenta deputāti.

"Par" likumprojektu komisijas sēdē balsoja Nacionālās apvienības (NA) deputāti Gaidis Bērziņš un Ritvars Jansons, "Vienotības" deputāti Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere, un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāte Inga Bite.

Savukārt "pret" likumprojektu bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Gundars Daudze un Guntis Kalniņš, kā arī Gunārs Kūtris, kurš vēl pavisam nesen iestājies ZZS. Partijas "Saskaņa" deputāti Aleksandrs Jakimovs un Jūlija Stepaņenko uz komisijas sēdi nebija ieradušies.

Stepaņenko portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņa komisijas sēdē otrdien nav piedalījusies ieplānotā pasākuma dēļ – sēdes laikā viņa kā Latvijas un Slovākijas parlamentu sadarbības grupas vadītāja vietniece piedalījusies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa kopā ar Slovākijas parlamenta spīkeru un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA).

Par komisijas lēmumu tiks informēts Saeimas prezidijs, kam deputāti lūgs arī šai pašai komisijai tālāk nodot informāciju par jautājuma izskatīšanas rezultātu citās komisijās. Pēc tam Juridiskā komisija lems par tālāko likumprojekta virzību.

Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iesniegusi bija LRA. Tās deputāts Edvards Smiltēns komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.

Deputāts atgādināja, ka iniciatīvu portālā "manabalss.lv" bija savākti vairāk kā 11 tūkstošu parakstu par šo jautājumu un jau iepriekš Saeima pozitīvi novērtējusi šādu priekšlikumu.

Runājot par iepriekš izskanējušo līdzību ar Latvijas Futbola federācijas vadītāja vēlēšanām, proti, ka kandidāts uz amatu Kaspars Gorkšs nebūtu ievēlēts, ja būtu atklāts balsojums, Smiltēns retoriski vaicāja – no kā finansiāli ir atkarīgi politiķi, ka viņiem ir nepieciešams slēgts balsojums, lai ievēlētu valsts pirmo amatpersonu?

"Tas ir Saeimas goda jautājums, jo nākamgad ap šo laiku tiks ievēlēts Latvijas simtgades prezidents. Šobrīd iespējams pieņemt šādu lēmumu, jo atvērusies šaura un terminēta iespēja. Vairākums Saeimā ir atzinuši, ka gatavi atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanu. Šis logs aizvērsies uzreiz pēc vēlēšanām," pauda deputāts. Viņš arī norādīja, ka, lai nemānītu sabiedrību, ka visi atbalsta šādus grozījumus, nepieciešams uzreiz vienoties par precīzu ceļu, kā virzīties uz priekšu šo izmaiņu pieņemšanai.

Saeimas Juridiskais birojs, novērtējot likumprojektu, secinājis, ka tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Biroja pārstāvis komisijā sacīja, ka, atbalstot šādus grozījumus, nepieciešami arī grozījumu Prezidenta ieviešanas likumā.

LRA deputāte Inga Bite piekrita kolēģim Smiltēnam, atbalstot likumprojekta pieņemšanu. Arī viņa sacīja, ka šis ir brīdis, kad grozījumi Satversmē ir iespējami.

"Vienotības" deputāte Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka viņas pārstāvētā partija vienmēr šādu priekšlikumu ir atbalstījusi, turklāt pie publiskotajām "oligarhu sarunām" bija ļoti labi redzams, ka "andele ap prezidenta amatu ir ieaugusi mūsu politiskajā kultūrā". To izskaust, deputātes ieskatā, būtu iespējams vien ar atklātu balsojumu, un pie atklāta balsojuma deputātiem būšot vēl lielāka atbildība par savu lēmumu.

Judins sacīja, ka, protams, var diskutēt par "labākiem un ģeniālākiem priekšlikumiem", taču var saprast, ka nekas labāks tāpat pieņemts netiks. "Tāpēc jābalso par šo priekšlikumu, jo to reāli var pieņemt, un tas var uzlabot politisko vidi. Lielāka atklātība būs par labu," savu redzējumu skaidroja deputāts.

Līdzīgās domās par atbalstu šiem Satversmes grozījumiem bija arī Jansons. Deputāts uzsvēra, ka "mēraukla ir vēlētājs". "Ja vēlētājs redz, kā deputāts nobalsojis, tad var redzēt, kā pildījis vēlētāja gribu. Aizklātā balsojumā deputāts neatbild savam vēlētājam, un vēlētājs nevar prasīt atskaiti no deputāta," sacīja Jansons.

Komsijas vadītājs Bērziņš, uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija atbalsta atklātu prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet nepiekrīt, ka iespēju laiks pēc vēlēšanām zudīs. "Manuprāt, tieši pretēji. Var atrisināt virkni jautājumu par citiem grozījumiem Satversmē, bet kopumā atbalsts no NA puses tam ir," sacīja komisijas vadītājs.

Skeptiskāk pret Satversmes grozījumiem attiecās ZZS deputāti. Piemēram, deputāts Kūtris sacīja, ka ir pret šiem grozījumiem, jo tā esot "acu aizmālēšana". 70% iedzīvotāju gribot tautas vēlētu prezidentu, kas būtu demokrātisks princips, bet aizklātam un atklātam balsojumam ir viens un tāds pats rezultāts. Kūtris sacīja, ka atklāts balsojums būtu partiju politiskā sarunāšana, nevis brīvs balsojums kādam tam būtu jābūt.

Arī Daudze sacīja, ka savas domas mainījis neesot. "Atklāts balsojums ir stipri tālu no demokrātijas," viņš norādīja, piebilstot, ka tas ir "nonsenss". Viņu neapmierināja arī likumprojekta iesniedzēju pamatojums, ko Daudze nodēvēja par "populisma kalngalu", saistot šo priekšlikumu ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kolēģim piebiedrojās arī Kalniņš, kurš norādīja, ka viņam aizklāti balsojot ir lielākas iespējas paust savu patieso viedokli.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Edvards Smiltēns Gaidis Bērziņš Gunārs Kūtris Gundars Daudze Inga Bite Saeima Saskaņa Satversme Zaļo un zemnieku savienība Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form