Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija svētdien, 15. martā, atbalstīja Ministru kabineta (MK) pieņemto lēmumprojektu par nepieciešamo rīcību un darbībām, lai Latvijā ierobežotu koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības "Covid-19" izplatību Latvijā.
Komisijas sēdē deputāti uzklausīja atbildīgo iestāžu vadītājus un pārstāvjus, kas sniedza atbildes arī uz deputātu interesējošajiem jautājumiem.
Sēdē savu sašutumu pauda Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš norādīja, ka valstī joprojām nav pieņemts civilās aizsardzības plāns, kurā ir sadaļa par epidēmijām. Bergmanis pauda, ka Saeima nav izdarījusi savu darbu, jo civilās aizsardzības plāns nav pieņemts, bet tā vietā deputāti tagad moka atbildīgo iestāžu vadošo personālu ar jautājumiem laikā, kad šiem cilvēkiem jādara viņu darbs.
Rancāns aizrādīja Bergamnim, ka viņš pārlieku pauž savas emocijas. "Tur melns uz balta rakstīts, ka jābūt vienotam telefonam. Man nav emocijas, tie ir jautājumi," uzsvēra Bergmanis.
Ministru kabineta sagatavoto lēmumprojektu Saeimas komisijas deputāti atbalstīja vienbalsīgi.
Lēmumprojekts vēl jāskata Saeimai.
Saskaņā ar Likumu par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.
Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.
Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Saeima piektdien, 13. martā, lēma izsludināt pārtraukumu Saeimas kārtējās sēdes norisē līdz 16. aprīļa pulksten 9.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar jaunā korononavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ierobežošanu.
"Mēs pārejam uz darbu ārkārtas režīmā. Parlaments joprojām turpinās sanākt, strādās komisijas, bet aicinām komisijas sasaukt sēdes vien neatliekamāko jautājumu risināšanai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, parlaments turpinās darbu un nepieciešamības gadījumā sanāks uz ārkārtas sēdēm.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības, kurā jānorāda apspriežamā darba kārtība.
Jau vēstīts, ka, lai būtiski ierobežotu iedzīvotāju kustību, Latvija daļēji slēdz savas robežas, pārtrauc pārrobežu pasažieru pārvadājumus pa sauszemi un gaisu, kā arī aizliedz organizētus publiskus pasākumus, bet neorganizētas pulcēšanās dalībnieku skaitu ierobežo līdz 50.
Valsts policija saistībā ar valdības 14. marta ārkārtas sēdē noteiktajiem papildu lēmumiem jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas "Covid-19" ierobežošanai Latvijā sadarbībā ar pašvaldības policiju uzraudzīs sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju par tiem, policija attiecīgi reaģēs, liecina policijas sniegtā informācija.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.
Savukārt Krimināllikuma 225.1 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā sodu iespējams piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Valsts amatpersonu paziņojumu, ar ko tās nāca klajā pēc Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes, iespējams noskatīties šeit:
Par valdības rīkojumu iespējams uzzināt šeit.
Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
