Saeimas komisija atbalsta Straumi KNAB vadītāja amatā; 'Konservatīvie' turpina iebilst

Straume bija viens no diviem pretendentiem, kuri pieteicās uz KNAB vadītāja amatu. Konkursa komisija atzina Straumi par atbilstošāko kandidātu. Savukārt Saeimas komisijā Straumes atkārtotu apstiprināšanu amatā atbalstīja septiņi, bet pret bija trīs deputāti.

Pret Straumes atkārtotu apstiprināšanu amatā jau iepriekš iebilda partija "Konservatīvie". Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) iepriekš atzina, ka valdībai būtu jālemj par atkārtotu KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanu, jo šajā konkursā neesot bijusi pietiekama konkurence.

Arī Saeimas komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) sēdē sacīja, ka viņš balso pret Straumes atkārtotu apstiprināšanu amatā, un piebilda, ka uz biroja vadītāja amatu būtu rīkojams atkārtots konkurss.

Arī "Providus" pētniece Līga Stafecka parlamenta komisijā negatīvi vērtēja faktu, ka uz KNAB vadītāja amatu bijusi tik maza konkurence. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka būtu bijis lietderīgi, ja sabiedrība varētu uzzināt par konkursa pēdējā kārtā iekļuvušiem amata kandidātiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par KNAB darbību.

KNAB amata konkursa vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis trešdien Saeimas komisijas sēdē informēja, ka zemā interese par dalību KNAB vadītāja amata konkursā skaidrojama ar Saeimas noteiktajām augstajām prasībām, kas "zināmā mērā ierobežo pretendentu skaitu".

Valsts kancelejas direktors atgādināja, ka 2016. gadā uz KNAB vadītāja amata konkursu pieteicās desmit pretendenti, no kuriem neviens netika atzīts par atbilstošu amatam. Vēlāk amata konkurss tika izsludināts atkārtoti un tajā pieteicās deviņi pretendenti, no kuriem par atbilstošiem tika novērtēti divi, tostarp Straume.

Citskovska vērtējumā, KNAB vadītāja amata iegūšanai ir uzlikta augsta latiņa. Tāpat viņš aicināja ņemt vērā faktu, ka šajā konkursā ikviens pretendents samēroja savas spējas konkurēt ar Straumi, lai gan konkursa gaitā nebija zināms, vai viņš vispār ir pieteicies konkursā. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka pēdējā KNAB vadītāja amata konkursā Straume tika novērtēts gan par paveikto iepriekšējos piecos gados, gan par viņa redzējums par turpmāk veicamajiem darbiem.

Straume trešdien komisijas sēdē atgādināja, ka viņš, 2017. gadā stājoties amatā, iestādi "saņēma sliktā stāvoklī", tāpēc iestādes vadītājs savā pirmajā pilnvaru termiņā strādājis, lai KNAB padarītu par iestādi, ar kuru darbinieki lepotos. Straume stāstīja, ka piecu gadu periodā ir panākts pienācīgs atalgojums KNAB darbiniekiem un arī uzlabots iestādes materiāltehniskais nodrošinājums.

Straume secināja, ka patlaban KNAB strādā kā vienota komanda un iestādē nav būtisku problēmu, kas ierobežotu KNAB darbu izpildi.

Vienlaikus KNAB vadītājs iezīmēja potenciālās problēmas ar iestādes štatu, proti, 5-10 gadu termiņā izdienas pensijā dosies vairāki darbinieki, kas veido lielu daļu no KNAB izmeklētāju štata.

Straume arī pievienojas ģenerālprokurora paustajai kritikai par KNAB operatīvā darba kvalitāti, tomēr Straume uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā situācija ir uzlabojusies.

"Providus" pētniece Līga Stafecka parlamenta komisijā prezentēja informāciju par KNAB darbības vērtējumu. Pēc pētnieces teiktā, Straumem tiešām ir izdevies uzlabot KNAB tēlu sabiedrības acīs, tomēr kā problemātisku Stafecka norādīja faktu, ka būtiski audzis to iedzīvotāju skaits, kam nav viedokļa par KNAB darbību.

Stafecka atzina, ka pēdējo piecu gadu laikā ir audzis KNAB štats, iestādes budžets un attiecīgi arī sākto kriminālprocesu skaits, no kuriem liela daļa ir saistīta finanšu noziegumiem. Vienlaikus "Providus" pētniece norādīja, ka sabiedrība nemana būtiskas izmaiņas sadzīves līmeņa korupcijas izskaušanā.

"Providus" iesaka KNAB vadītājam turpmākos piecus gadus stiprināt iestādes kompetenci korupcijas jautājumos, kā arī iestādē ir stiprināmas izmeklēšanas spējas. Stafecka arī norādīja, ka KNAB būtu rūpīgāk jāanalizē iemesli, kāpēc tikušas izbeigtas lietas, kā arī "Providus" pārstāve iesaka piesaistīt starptautiski atzītus eksperts, kas veiktu KNAB izmeklēšanas funkciju auditu.

Tāpat Stafecka sagaida, ka KNAB pārdomās savu komunikācijas stratēģiju, lai veicinātu sabiedrības izpratni par iestādes darbu.

Pēc Straumes domām, KNAB publiski nav tik manāms, jo pēdējos sabiedrības uzmanību saistīja Covid-19 pandēmija, bet tagad – Krievijas sāktais karš Ukrainā. "KNAB informācija nespēj izsisties cauri šīm ziņām. Šo problēmu apzināmies, tāpēc patlaban izstrādājam stratēģiskās komunikācijas plānu," teica biroja vadītājs.

Kā ziņots, neskatoties uz partijas "Konservatīvo" iebildumiem, valdība iepriekš atbalstīja Straumes kandidatūru KNAB priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu.

Valdības sēdē pret Straumes atbalstīšanu balsoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Trīs pārējo koalīcijas partiju ministri valdības sēdē neiebilda pret Straumes virzīšanu apstiprināšanai amatā, tāpat pretendenta atbalstīšanu parlamentā pieļāvušas arī opozīcijas partijas "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība. Tāpēc Straumem pastāv iespēja saņemt vairākuma atbalstu Saeimā atkārtotai iecelšanai KNAB vadītāja amatā.