Par lūgumu atklāt deputātus, kas parakstījušies par Satversmes grozījumiem, Saeimas komisija lēma pēc Nacionālās apvienības "VL-TB/LNNK" frakcijas vadītāja vietnieka Raivja Dzintara ierosinājuma, portāls "Delfi" uzzināja komisijā. Dzintars norādīja, ka opozīcijas esošās apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Nikolajs Kabanovs publiski atzinis, ka ir parakstījies par krievu valodas statusu, bet, iespējams, viņš nav vienīgais deputāts, kas šādi rīkojies.
Dzintars iesnieguma komisijai norādīja, ka atbilstoši Satversmei visi Saeimas deputāti, stājoties amatā, dod svinīgu solījumu, kurā cita starpā sola arī stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Savukārt Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteikts, ka "Saeimas deputāts godprātīgi ievēro deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos". Saeimas mandātu un ētikas komisija pārrauga ētikas kodeksa ievērošanu un izskata lietas par ētikas pārkāpumiem.
Dzintars iesniegumā norāda, ka SC līderi ir pauduši publisku atbalstu parakstu vākšanai par Satversmes grozījumiem, tāpēc šie "apstākļi liek domām, ka Kabanovs nav vienīgais 11.Saeimas deputāts", kas parakstījušies par iniciatīvu, kas ir pretrunā ar deputāta solījumu.
Dzintars iesniegumam komisijai arī pievienojis Datu valsts inspekcijas (DVI) viedokli, no kura, viņa ieskatā, secināms, ka mandātu komisijai ir tiesības pieprasīt CVK atklāt deputātu vārdus, kas piedalījās parakstu vākšanā. Iesniegumam pievienotajā DVI vadītājas Signes Plūmiņas vēstulē norādīts, ka inspekcija sniedz viedokli saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma piemērošanu. Šis likums nosaka, ka personas datu apstrāde var notikt, ja tā nepieciešama pārzinim likuma noteikto pienākumu pildīšanai. Līdz ar to DVI uzskata - ja personas datu iegūšana no CVK saistīta ar komisijas pienākumiem, un CVK ir institūcija, kurai komisija drīkst pieprasīt savai darbībai vajadzīgas ziņas, tad šādas informācijas nodošanai ir tiesiskais pamats saskaņā ar datu aizsardzības likumu.
Pēc Dzintara iesnieguma izskatīšanas par informācijas prasīšanu CVK nobalsoja pieci komisijas deputāti, bet pret bija vienīgi komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC).
Savukārt CVK pārstāve Kristīne Bērziņa portālam "Delfi" atzina, ka CVK vērtēs gan Saeimas komisijas pamatojumu lūgumam, gan arī starptautisko praksi. Bērziņa norādīja, ka šāds precedents Latvijā nav bijis, tāpēc CVK juristi ar Saeimas komisijas iesniegumu iepazīsies ļoti rūpīgi.
Portālam "Delfi" neoficiāli zināms, ka vēlēšanu komisijā ir viedoklis, ka uz parakstu vākšanu atteicas ne tikai personu datu aizsardzības likums, bet arī citas normas, piemēram, tās, kuras regulē vēlēšanu tiesības.
Pagaidām vēl nav zināms, kādā formā Saeimas komisija CVK prasīs datus sniegt, jo komisijā atzina, ka vēstule vēl tikai taps.
Jau ziņots, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas ir smagākais no Saeimas Kārtības rullī paredzētajiem soda mēriem par šādu pārkāpumu.
Novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Likumprojektu iesniegs Saeimā, ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.
Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs NIls Ušakovs un deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
