Saeimas komisijā deputāti sadzird jaunus Teikas parka aizstāvju argumentus
Foto: DELFI

Saeimas Nacionālās drošības komisija, kuras sēdes parasti ir slēgtas, īpašā atklātā sēdē pirmdien uzklausīja sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kuri iestājušies par parka izveidi Teikā bijušā velotreka vietā, kur paredzēta Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība. Sēdē, vērtējot jau zināmos faktus un uzklausot sabiedrisko aktīvistu teikto, komisijas pārstāvji secināja, ka vēl ir papildus vērtējami argumenti, kas iepriekš nebija izskanējuši. Komisija savu viedokli vēl neformulēja, bet visu apkopoto informāciju iekļaus komisijas atzinumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) sēdes, kura bija izraisījusi lielu žurnālistu interesi, bet kurā piedalījās tikai četri deputāti, sākumā uzsvēra komisijā panākto vienošanos vērtēt faktus bez emocionālām sarunām, tomēr brīžiem diskusijā komisijas sēdē uzdzirkstīja pa kaismīgākam vārdam.

Nacionālajā drošības komisijā šis jautājums nonāca, jo februāra vidū Saeima nodeva 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka "Marss" vietā!" Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai, jo jautājums saistīts ar Valsts drošības dienesta (VDD) jaunās ēkas būvniecību. Jau tolaik Kučinskis solīja, ka iespēju robežās komisijas darbs būs atklāts.

Iekšējas pretrunas šajā jautājumā ir arī valdošajā koalīcijā, jo Jaunā konservatīvā partija (JKP) aktīvi un stingri iestājas par parka izveidošanu Teikā. Atšķirīgs JKP viedoklis izskanēja arī komisijas sēdē pirmdien. Laikā, kad Saeima lēma par pilsoņu iesnieguma nodošanu Nacionālās drošības komisijai, JKP deputāti, aktīvi uzstājoties debatēs, aicināja šī iesnieguma izskatīšanu uzticēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kur būtu mazāks slepenības plīvurs.

Fakti un lēmumi

Jau iepriekš komisija bija uzklausījusi dažādu institūciju pārstāvjus un apkopojusi informāciju par šī zemesgabala Brīvības gatvē 207 likteni jau kopš gadsimta sākuma, kad tas 2002. gadā tika nodots Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), iekļaujot to uzņēmuma pamatkapitālā. Komisijā demonstrēto faktu prezentāciju Kučinskis aicināja uzmanīgi vērtēt un iebilst, ja kaut kas nav pareizi, jo turpmākās komisijas sēdes būs slēgtas sabiedrības pārstāvjiem.

Komisijas apkopotā informācija liecina, ka laikā kopš 2006. gada par teritorijas plānojumu šajā apkaimē bijušas vairākas sabiedriskās apspriešanas un konkrētajā zemesgabalā vienmēr bijusi paredzēta publiska apbūve, turklāt apspriešanās neesot saņemti nekādi sabiedrības priekšlikumi. Arī vides pārvalde sniegusi atzinumu par kokiem, kurus novērtējusi sertificēta firma, pēc kuras atzinuma lēmumu par koku likteni pieņēmusi Rīgas dome.

2005. gadā Ministru kabineta līmenī sākās lēmumu pieņemšana par apgabaltiesas ēkas būvniecību šajā zemes gabalā, taču 2010. gadā ekonomiskās krīzes dēļ tas apturēts. Nākamie lēmumi pieņemti jau 2016./ 2017. gadā, kad nolemts šajā vietā būvēt jauno VDD ēku. Kopš tā laika veikti sagatavošanas un projektēšanas darbi, kas jau izmaksājuši vairākus miljonus eiro. Slepenības statuss noteikts ar valdības lēmumu kā nacionālo interešu objektam, kas vienlaikus arī nozīmē, ka būvatļaujas apstrīdēšana neapstādinātu tās darbību.

No komisijas apkopotās informācijas arī izriet, ka patlaban neviena no ēkām, kur atrodas VDD, pilnībā neatbilst NATO un Eiropas Savienības drošības prasībām un ka jaunas vietas meklēšana un ēkas būvēšana citur nozīmētu, ka VDD pie atbilstošām telpām tiktu tikai 2027. gadā.

Tāpat no komisijas prezentācijas izrietēja, ka blakus esošā "Jaunās Teikas" kvartāla attīstīšanas laikā teritorijas plānojumā bija paredzēts, ka 20% teritorijas paredzēta zaļajai zonai, taču projekta attīstītājs tur sabūvējis piebraucamos ceļus un autostāvvietas. Savukārt Rīgas dome projektu pieņēmusi ekspluatācijā, aizmirstot pati par saviem nosacījumiem, norādīja Kučinskis.

Tagad Rīgas dome paudusi gatavību parku izveidot dažus kvartālus tālāk Rīgas 45. vidusskolas tuvumā. Komisijas loceklis Daniels Pavļuts (AP) sēdē norādīja uz domes pretrunīgajiem lēmumiem un rīcību no to domes institūciju puses, kurām tieši jāatbild par apstādījumiem un zaļo zonu pilsētā. Savukārt Kučinskis piebilda, ka patlaban top detālplānojums turpat netālu esošajai Rīgas vagonu rūpnīcas teritorijai, un pauda cerību, ka dome nepieļaus līdzīgas kļūdas kā "Jaunās Teikas" gadījumā.

Kučinskis komisijas sēdē uzsvēra, ka komisijas uzdevums ir dot objektīvu situācijas vērtējumu, bet Saeima nevar nodrošināt, ka šis zemesgabals netiks apbūvēts. Komisijas vadītājs pauda gatavību sniegt rekomendācijas likumdošanas uzlabošanai nepieciešamības gadījumā.

Tūlīt gan viņam oponēja JKP pārstāvis Juris Rancāns, sakot, ka VDD ēkās patlaban var strādāt atbilstoši drošības prasībām. Viņš arī iebilda argumentam, ka Saeima neko nevarot mainīt, jo likums ļaujot noteikt ierobežojumus zemesgabalu izmantošanai nacionālās drošības interesēs. "Tas ir politisks risinājums, un to var risināt citādi," sacīja Rancāns. Pēc viņa domām, fakts, ka pārmaiņu gadījumā VDD tiktu pie jaunas ēkas trīs gadus vēlāk, neradīs lielus zaudējumus. Tāpat esot rūpīgi jāvērtē, kāpēc diviem valsts dienestiem (VDD un SAB) vajag celt atsevišķas ēkas laikā, kad valstij trūkst naudas mediķu, pedagogu algām, ugunsdzēsēju un citām vajadzībām. "Nevaram un nedrīkstam šķērdēties ar miljoniem," sacīja deputāts, piebilstot, ka iepriekšējie politiskie lēmumi šim Saeimas sasaukumam nav saistoši, jo vēlētāji ir izvēlējušies jaunu sastāvu.

Pavļuts piebilda, ka atturēsies no politiskiem paziņojumiem, taču norādīja, ka atšķirība slepenības statusā SAB ēkai Brasā un VDD ēkai Teikā un līdz ar to sabiedriskajai apspriešanai radusies tādēļ, ka ēku kompleksā Brasā paredzētas arī publiski pieejamas ēkas, tādēļ likums nosaka atšķirīgus nosacījumus sabiedriskajai apspriešanai.

Kultūrvēsture un ekonomika

Tiekot pie vārda sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, Teikas apkaimes biedrības vadītāja Selīna Vancāne, kura, nebūdama nevienas partijas biedre, Rīgas domes vēlēšanās kandidēs no "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" kopīgā saraksta, uzsvēra, ka sabiedrībai nav konceptuālu iebildumu pret apbūvi šajā vietā, ja pēc iespējas tiktu saglabāti visi koki, kā tas bija paredzēts apgabaltiesas ēkas projektā sākotnēji. Vancāne minēja arī jaunu argumentu par to, ka šim zemesgabalam ir kultūrvēsturiska vērtība, jo velotreku savulaik projektējis izcilais arhitekts Eižens Laube. Kā piemēru Teikas biedrības pārstāve minēja gadījumus, kad sākotnējie celtniecības plāni tiek mainīti, ja darbu gaitā uziet apbedījumus vai citas vēsturiskas vērtības.

Vancāne pauda sarūgtinājumu, ka sabiedrībai radies maldīgs priekšstats par aktīvistu mērķiem, jo viņi patiesībā nenostāda valsts drošības intereses pret savām interesēm un neuzstāda ultimātu, ka tur vispār nevar būvēt ēku. Kučinskis viņai atbildēja, ka komisija nebija vērtējusi kultūrvēsturisko aspektu, tāpēc to vēl apspriedīs. Pavļuts gan norādīja, ka no Rīgas domes nav guvis drošu faktoloģisku apstiprinājumu, ka esošie koku stādījumi tieši saistīti ar Laubes velotreka projektu.

Māris Jansons no Rīgas apkaimju alianses minēja ekonomisku argumentu, ka jauna parka iekārtošana Rīgas domei vajadzētu vairākus miljonus eiro, bet te jau ir faktiski gatavs parks. "Apkaimē nav parka, tāpēc cilvēki iebilst, jo redz, ka te ir īsts parks, ko var dabūt," sacīja Jansons. Viņš arī uzsvēra, ka aktīvisti "pamodušies" tik vēlu tāpēc, jo par konkrēto projektu nebija sabiedriskās apspriešanas, bet agrāk cilvēki neiebilda, jo plānojumā paredzētā jauktā apbūves zona nozīmē, ka iespējams parks. "Nav taču cilvēku iesniegumu, ka vajag saglabāt Mežaparku, jo to nav paredzēts apbūvēt. Svarīgi ir saprast, kāpēc cilvēki iebilst," norādīja Jansons. Deputātiem, kurus nodarbināja jautājums, kāpēc aktīvisti sarosījās tikai 2018. gada beigās, Jansons atbildēja, ka aktīvistu darbošanās prasa zināmu laiku, turklāt bijušas grūtības saņemt informāciju no domes par zemesgabalā plānoto pēc tam, kad pamanīta informācija par koku izciršanu.

Uz minētās apkaimes īpašo ekonomisko nozīmīgu deputātiem norādīja arī Viesturs Celmiņš no pērn dibinātās organizācijas "VEF Fresh", jo, pateicoties IT kompāniju darbībai apkaimē, gada laikā tur tiek apgrozītas lielas summas, daudz naudas samaksāts nodokļos un darbinieku skaits gadā palielinās par 500 cilvēkiem. Tas viss notiek viena kvadrātkilometra ietvaros, uzsvēra Celmiņš, norādot, ka šāda attīstība apkaimē vērojama pēdējos gados un ka tās pievilcības saglabāšanai nepieciešams saglabāt zaļu un patīkamu vidi. Parka izveidošana, ieguldot miljonus, nedaudz tālāk pie 45. vidusskolas nav reāla, uzskata Celmiņš, jo domei nebūs tādu miljonu.

Gan Celmiņš, gan Māris Jonovs no "Pilsēta cilvēkiem" atgādināja, ka apkaimē plānots arī būvēt Austrumu maģistrāli, kas padarīs intensīvāku satiksmi un gaisa piesārņojumu, tāpēc koku saglabāšana ir īpaši būtiska. Arguments par IT kvartāla attīstību un ekonomisko labumu valstij ir jāvērtē komisijā, atzina Kučinskis.

Komisijas sēdē izvērtās arī neliela diskusija par to, kāda ir privāta nekustamā īpašuma attīstītāja, šajā gadījumā "Jaunās Teikas" attīstītāja "Hanner", atbildība nodrošināt zaļo zonu un plānojumā paredzēto proporciju, kā arī pašvaldības uzdevums sekot līdzi nosacījumu izpildei. Celmiņam nācās uzklausīt pārmetumus, ka "Hanner" ir viens no "VEF Fresh" dibinātājiem. "Hanner" virzienā tika vērsti arī pārmetumi par negodīgu komercpraksi, pārdodot cilvēkiem dzīvokļus "ar skatu uz parku", kaut gan tur nav parka un par zemesgabala izmantošanu lemj citi.

Komisijas sēdē piedalījās arī VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, kurš norādīja, ka pēc plašākas sabiedrības iesaistīšanās VDD ēkas apspriešanā dienestam tika piedāvāti vairāki citi zemesgabali ēkai, taču neviens no tiem nav derīgs šim mērķim, par ko informēta arī Saeimas komisija. "Mums nav alternatīvu šobrīd," sacīja Cinkus. Viņš gan atteicās atklātā sēdē diskutēt par drošības prasībām VDD ēkām patlaban, kā arī norādīja, ka viena jauna ēka diviem dienestiem nebūt nenozīmē, ka tas būs lētāk, jo izmēram jābūt divreiz lielākam.

Savukārt par kultūrvēsturisko aspektu Cinkus atzina, ka arī "Jaunā Teika" netika uzbūvēta tukšā vietā, jo tur bija nacionālas nozīmes regbija stadions, kā arī koki. Pēc viņa teiktā velotreka gadījumā ir vēsturisks stāsts, bet nav konkrēta kultūrvēsturiska pieminekļa.

Jau ziņots, ka atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānota Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība. Savukārt Saeimā iesniegta vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstīta sabiedriskā iniciatīva. Tajā aicināts uz konkrētā zemesgabala izveidot parku.

Vienlaikus VDD iepriekš publiski norādījis, ka kopš valdības lēmuma veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Turklāt VDD rīcībā nav informācijas par citu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīcībā esošu zemesgabalu, kas atbilstu specdienesta vajadzībām. Līdz ar to VDD neizskata iespēju celt ēku citā vietā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš paudis, ka, viņaprāt, problēma veidojusies informācijas vakuuma dēļ, jo VDD ēkas būvniecība satur klasificēto informāciju, kas nepieļauj plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras ietvaros noteikti jau ātrāk tiktu kliedētas iedzīvotāju bažas par ēku un teritorijas labiekārtošanas jautājumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Marsa parks Daniels Pavļuts Jaunā konservatīvā partija (JKP) Māris Kučinskis Rīgas dome Saeima VEF
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form