"Nevaram sodīt, ka veicinām sabiedrības veselību par privātu naudu," trešdien, 22. septembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, diskutējot par likumisko regulējumu, vai darba devējs drīkst piešķirt saviem darbiniekiem papildu finanšu līdzekļus par vakcinēšanos pret Covid-19, pauda komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Trešdien komisijas sēdē deputāti sprieda par dažādiem pasākumiem, lai veicinātu vakcinācijas aptveri uzņēmumu darbinieku vidū. Jautājumā par to, vai par vakcinēšanos vajadzētu piešķirt prēmiju vai naudas balvu, komisijas deputātu viedoklis dalījās.
Skeptiski noskaņota bija deputāte Anda Čakša (JV), kura nepiekrita idejai, ka darba devējam būtu jāpiemaksā darbiniekiem par to, ka viņi izvēlas vakcinēties. Viņas ieskatā nauda ir motivācija tikai daļai cilvēku, bet ne visiem. Savukārt Skride un vēl citi deputāti pauda uzskatu, ka nebūtu jāsoda neviens darba devējs, kurš par papildu motivējošu rīku izvēlējies finanšu līdzekļus.
Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietniece Andra Auziņa norādīja, ka darba likumā ir noteiktas divas atalgojuma komponentes – ikmēneša alga ar atsevišķām piemaksām un cita veida atlīdzība par darbu, kas nav darba alga. Viņa sacīja, ka prēmijas un maksājumus, kas atstāj ietekmi uz vidējo izpeļņu, nedrīkst izmantot šajā gadījumā, bet var izmantot cita veida motivācijas pasākumus, piemēram, veselības apdrošināšanu, brīvu dienu pēc vakcinācijas veikšanas u.tml., lai motivētu darbiniekus vakcinēties.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska sacīja, ka ir svarīgi nodalīt, lai samaksa par darbu netiek izmantota kā motivējošs pasākums vakcinācijai. Viņa norādīja, ka tā varētu būt vienreizēja naudas balva nesaistīti ar veikto darbu.
Deputāts Andrejs Klemetjevs (S) rosināja sagatavot precīzu instrukciju, kā uzņēmējiem izvairīties no kļūdām un soda šajā jautājumā.
VDI direktora vietniece Auziņa norādīja, ka VDI mājaslapā ir pieejami skaidrojumi par prēmijām un citiem motivācijas rīkiem. Tāpat viņa sacīja, ka strādā konsultatīvais centrs, lai skaidrotu darba devējiem, kā iespējams rīkoties.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča komisijā informēja, ka tiek strādāts pie dažādiem "nemateriālajiem labumiem", piemēram, tiek rīkoti informēšanas pasākumi, vebināri, attālinātas diskusijas, ko izmanto arī uzņēmumi. Tāpat viņa sacīja, ka reizi nedēļā tiek rīkoti tiešraides sarunu cikli sociālajos tīklos.
Juhņēviča atklāja, ka sadarbībā ar kādu uzņēmumu, kur ir zema vakcinācijas aptvere, tiks rīkots pilotprojekts, kur lekcijas veidā eksperti sniegs skaidrojumu un vakcinācijas pakalpojuma sniedzējs būs uz vietas, ļaujot pēc lekcijas gribētājiem arī saņemt vakcīnu.
Tāpat viņa sacīja, ka rudenī lielākais uzsvars vakcinācijas veicināšanai tiks likts uz novadiem un pašvaldībām, veicinot vakcināciju konkrētās vietās, kā arī notiks fokusēta komunikācija ar senioriem.
Par iespēju darba devējiem uzaicināt vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns izteica pateicību, tomēr uzsvēra, ka problēma ar motivēšanu mazajiem darba devējiem pastāv, pretējā gadījumā šis jautājums nebūtu celts VDI dienaskārtībā.
Ziņots, ka līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 779 000 jeb ap 41,4% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 699 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 114 000 cilvēku ir saņēmuši "Johnson&Johnson" potes, kam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 813 000 jeb 43,2% no visiem valsts iedzīvotājiem.
