“Sabiedrībā plašu rezonansi izsaukusi iecere Neatkarības laukumā uzstādīt mākslinieka Aigara Bikšes veidotu skulptūru, kurā attēlota roku pacēlusi zeltīta pensionāre. Pastāv pretrunīgi viedokļi par to, vai vieta, kas nes Neatkarības laukuma vārdu, ir piemērota tieši šādam piemineklim, uz ko atbildi meklēsim sēdē, klātesot visām iesaistītajām pusēm,” informējis komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Pie Izglītības komisijas ar lūgumu izvērtēt Neatkarības laukuma konceptuālo attīstību vērsies 4. maija Deklarācijas klubs. To dibinājuši Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par neatkarības atjaunošanas deklarāciju 1990. gada 4. maijā un likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 1991. gada 21. augustā.
Vēstulē Izglītības komisijai 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka raksta, ka kluba biedru ieskatā šāds mākslas darbs nesimbolizē Latvijas valstisko neatkarību, bet tieši pretēji - izrāda pret to attieksmi, kas ietver bezcerību, nabadzību, vīziju, kurā nav nākotnes, norāda parlamenta Preses dienests.
Līdz ar 4. maija Deklarācijas kluba pārstāvjiem sēdē aicināts piedalīties Bikše, kā arī pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas pieminekļu aģentūras un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.
Vēstīts, ka Saeima oktobrī lēma Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Apstiprinātā likumprojekta iniciators bija 4. maija deklarācijas klubs, kas iepriekš nosaukuma maiņu nesekmīgi centās panākt Rīgas domē.
Laikraksts "Neatkarīgā Rīga Avīze Latvijai" iepriekš vēstīja, ka.4. maija deklarācijas klubs, kas panāca Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu, paudis sašutumu par ieceri parka vidū novietot mākslinieka Aigara Bikšes radītu skulptūru – pensionāres tēlu ar pastieptu roku.
4. maija deklarācijas klubs bija nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli, norādot, ka "diemžēl laukuma veidols neatbilst šodienas priekšstatam par mūsdienīgu skvēru, kam būtu jāsimbolizē 1918. gada 18. novembra valstiskuma proklamēšanas un 1990. gada 4. maija neatkarības atjaunošanas akti".
Klubs uzzinājis, ka Bikše piedāvājis Neatkarības laukuma centrā novietot "zeltītu pensionāres tēlu ar izstieptu roku". Tas kluba biedru ieskatā nesimbolizē Latvijas valstisko neatkarību, bet tieši pretēji – izrāda pret to attieksmi, kas ietver "bezcerību, nabadzību, vīziju, kurā nav nākotnes".
Klubs lūdzis Saeimai noraidīt šādu ieceri. Saeima jautājumu plāno izskatīt 12. decembrī, pieaicinot visas ieinteresētās puses.
Skulptūras autors Bikše par šādu sava mākslas darba interpretāciju ir ļoti pārsteigts, jo tā, viņaprāt, nekādā ziņā neesot ubagojoša vecenīte. Bikše ar skulptūru vēlējies izrādīt visdziļāko cieņu vecākajai paaudzei, kura piedzīvojusi pirmo Latvijas brīvvalsti un aktīvi iesaistījās Atmodas pasākumos, balsoja par neatkarību un vēl tagad ir gandrīz atbildīgākā tautas daļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
