Saeimas komisija: jāsaglabā uzturēšanas atļaujas investoriem
Foto: F64

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, ar ekspertiem pārrunājot grozījumus Imigrācijas likumā, pauda atbalstu tam, lai likumā tiktu saglabāta iespēja trešo valstu pilsoņiem par Latvijā veiktām investīcijām vai iegādātiem īpašumiem saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas deputātu vairākums un eksperti atzina, ka sešu mēnešu laikā kopš ir spēkā šī likuma norma, Latvijā ieplūdis vērā ņemams investīciju apjoms. Vienlaikus tika akcentēts, ka pusgads ir pārāk īss laiks, lai pilnvērtīgi izvērtētu šīs normas ietekmi.

Iespēja par būtiskām investīcijām saņemt uzturēšanās atļaujas ir daudzās Eiropas valstīs, pauda deputāts Klāvs Olšteins (V), kā piemērus minot Lielbritāniju, Šveici un Austriju. Deputāts Ainārs Šlesers (PLL) sacīja, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šāda iespēja bija jau ilgi pirms Latvijas un tur šie investīciju sliekšņi ir zemāki.

Pusgada laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izskatīti gandrīz 900 šādu pieteikumu, lielākā daļa no tiem saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, noskaidroja komisija. Katru pieteikumu drošības iestādes rūpīgi pārbauda un atteikts tikai vienai personai, jo tai liegta iebraukšana valstī, skaidroja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Lielākā daļa pieteikumu saņemta no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas. Kopējā veikto nekustamo īpašumu darījumu vērtība ir apmēram 16 miljoni latu un apmēram 10 miljoni ieguldīti bankās, savukārt nodevās par īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā nomaksāti vairāk nekā 250 tūkstoši latu.

Komisija vienojās nākamnedēļ detalizēti izskatīt likumprojekta otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus. Par grozījumiem Imigrācijas likumā atbildīga ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Iepriekš PMLP atzina, ka tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.

Saskaņā ar vasarā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form