Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nākamnedēļ turpinās skatīt jautājumu par sociālās aizsardzības nepieciešamību dzīvesbiedriem, kuri nav laulībā, sēdes beigās pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Savukārt pēc tam komisijas locekļi tiks aicināti lemt par kādu tālāko soli, sacīja Skride.
Pēc polarizētām diskusijām komisijas priekšsēdētājs sēdes beigās aicināja "priekšā izvirzīt cieņu vienam pret otru un cieņu pret dažādo". "Cilvēks nepamostas vienā dienā un nemaina orientāciju," piebilda Skride, tostarp norādot, ka "medicīnā nepastāv termins - normāls vai nenormāls, dabisks vai pretdabisks".
Komisijas priekšsēdētājs tostarp atskārta, ka "mēs mūsu valstī slimojam ar neiecietības slimību" un ka "mums ir jāizvirza cilvēka cieņa priekšplānā".
Tiesībsarga biroja Vecākā juriste Ilona Lošaka sēdē atzīmēja, ka ģimene var faktiski pastāvēt bez laulības, kamēr ir arī situācijas, kad personas, kas vēlas noslēgt laulību, to nevar izdarīt.
Savukārt deputāte Eva Mārtuža (JKP) sēdē sacīja, ka tikai maza daļa viendzimuma pāru valstīs, kur ir atļauts reģistrēt šādu laulību, izvēlas to darīt. "Pētnieki secinājuši, ka tikai 2% izmanto šo iespēju [noslēgt laulību]. Pārējie turpina defilēt no viena partnera pie otra un pat veidot tā saucamās pasaules turnejas, lai padarītu savas dzīves košākas kā varavīksnes krāsas," pauda deputāte.
"Kas notiek, kad bērns psihologam pasaka, ka jūtas kā pretējā dzimuma pārstāvis un sociālais darbinieks aizved bērnu uz klīniku, un, neprasot nedz vecākiem atļauju, neko, pārveido to par pretējo dzimumu. Šādu veida situāciju atklāja Anglijā, un bija ļoti lielas tiesas. Tas pats notiek arī Austrālijā," apgalvoja deputāte, piebilstot, ka "šī situācija nāk uz Latviju".
Tāpat viņa pauda uzskatu, ka seksuālo minoritāšu tiesības un to parādīšanās publiskajā diskursā notiek, jo no ārējiem avotiem tam tiek piešķirti finanšu līdzekļi, lai lobētu konkrētas intereses.
"Šāda veida ideoloģijas izplatībai ir nepieciešama nauda, liela nauda, un tās ir medicīnas klīnikas. Tā ir mediķu atbildība, kuri sadarbojas arī ar Latvijas valsts konkrētām nevalstiskajām organizācijām un personībām, kuras, manuprāt, tiek pilnīgi noteikti ir sponsorētas, lai šo ideoloģiju tik masveidīgi sponsorētu un mēģinātu padarīt par galveno preci visos medijos. Bet mediji, kā mēs zinām, ir privāti un viņiem arī ir vajadzīga nauda," pauda deputāte.
Vienlaikus, runājot par seksuālo minoritāšu tiesībām, deputāte norādīja, ka vēlētos "redzēt tiesas procesu vai vismaz izpēti, kā šī situācija tiek uzspiesta Latvijai". "Ja šie cilvēki vēlas sakārtot savu dzīvi (..), tas viss juridiski ir iespējams bez jebkādas uzbāzīgas, pat primitīvas, bezkaunīgas, ļoti, ļoti nekorektas reklāmas visos medijos, visās iespējamās vietās, ieskaitot pat skolas," sacīja Mārtuža.
Atbildot uz Martužas pausto, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka viņš "gribētu atgriezties atpakaļ no dzejas un emocijām pie darbiem un reālās dzīves". Tāpat viņš norādīja, ka pastāv daudz atšķirību starp cilvēkiem, kuri dzīvo reģistrētās laulības un nereģistrētās laulībās. Viņš tostarp vērsa uzmanību, ka šīs atšķirības pastāv tostarp pabalstu un amata ieņemšanas ziņā.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV) savukārt sacīja, ka, no vienas puses, varētu būt problemātiski ar tiesību ievērošanu ģimenēs, kur nav laulības. Viņš tostarp pauda, ka tiek veidota darba grupa starp ministrijām, lai rastu risinājumu šim jautājumam.
Kā ziņots, Dūrītis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka reaģējot uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, rosinās parlamenta Sociālo lietu komisijai veidot darba grupu, lai sagatavotu kompleksus Darba likuma grozījumus arī viendzimuma pāru ģimeņu tiesību nodrošināšanai.
Dūrītis norādīja, ka darba grupai būtu jārisina ne tikai bērnu kopšanas atvaļinājuma jautājums, bet jāraugās arī uz citiem nepieciešamajiem uzlabojumiem Darba likumā. Termiņš jauna regulējuma izstrādei būs atkarīgs, cik veiksmīga veidosies sadarbību ar LM, kuras pārstāvjiem arī būtu jāstrādā darba grupā, norādīja politiķis.
Kā vēstīts, ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.
ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
