Novērojumi liecina, ka krievu valoda izspiež latviešu valodu no vairākām sadzīves sfērām, un Valsts valodas centrs saņem aizvien vairāk sūdzību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.
"Tie laiki, kad cittautieši trolejbusos ar vārdnīcām rokās mācījās latviešu valodu, ir pagājuši," secināja komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.
A.Veisbergs informēja, ka sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka efektīvākais līdzeklis latviešu valodas pozīciju stiprināšanai ir stingrākas likumu normas. Tas, ka cittautiešiem tiek piedāvāti valodas kursi, pats par sevi diemžēl situāciju uzlabo minimāli. Tādēļ patlaban tiek gatavotas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Augstākās izglītības likumā, kā arī pārskatīts to profesiju saraksts, kurās strādājot jāzina valsts valoda.
Deputāti diskutēja, vai latviešu valodas pozīciju stiprināšanai būtu jāgroza Valsts valodas likums un iebraucējiem jānosaka augstākas latviešu valodas zināšanu prasības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
