Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums. Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Abu Meri (Mūrniece), akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Tā beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.
Kopš tā laika diskusijas par specializētas augstskolas, kur sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, ir bijušas gan Saeimas komisijās, gan citviet, taču līdz reāliem darbiem nav tikts.
Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika analizēts iepriekš valdībā uzklausītais ziņojums par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna 2014.-2016.gadam izpildi, no kā izriet, ka vairāki svarīgi punkti naudas trūkuma dēļ pagaidām netiks īstenoti. Daļa plānā paredzēto pasākumu ir vērsti uz likumsargu izglītošanu.
Komisijas sēdē klātesošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kārtējo reizi norādīja uz vājo Valsts policijas veikto izmeklēšanas kvalitāti, kuru nereti veic jauni un pietiekami nekvalificēti likumsargi. Turklāt šobrīd zemā atalgojuma dēļ un lielās slodzes dēļ policijai ir grūti piesaistīt kvalificētus kadrus.
Deputāts Juris Vectirāns (ZZS) uzsvēra, ka Policijas akadēmijas jautājums ir nolikts malā, taču jebkurā jautājumā par izmeklēšanas iestādēm tiek konstatēts speciālistu trūkums un viņu sliktais zināšanu līmenis. "Vai tiešām netiek domāts visaugstākajā līmenī par mācību iestādes atjaunošanu?" ģenerālprokuroram vaicāja deputāts.
"Šī tēma ir daudzkārt apspriesta, tostarp Saeimā. Tas viss novedis pie tā - ja var kaut ko domāt, tad tikai par šaura kursa vai vienas plūsmas izveidošanos pie Nacionālās Aizsardzības akadēmijas. Pilnā apjomā atjaunot Policijas akadēmiju finanšu trūkuma dēļ nav iespējams. Es domāju, ka valdība tādu jautājumu pat neapspriestu," norādīja ģenerālprokurors un piebilda, ka pēc akadēmijas likvidēšanas šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte pārņēmusi specializēto policijas kursu, taču tas esot cits līmenis.
Vectirāns turpināja paust savu sašutumu par to, ka civilajā augstskolā lielākā daļa iepriekš policijā nedienējuši pasniedzēju tagad sagatavo izmeklētājus. "Tas ir neiedomājami, ko mēs te runājam!" sašutumu pauda Vectirāns.
Parlamentārietis Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka iespējamā kļūda ir tajā, ka atbildīgās amatpersonas runā par vienotu valsts drošības akadēmijas izveidošanu. "Aizsardzības ministrija ir kategoriski pret šādu priekšlikumu, tad varbūt jāsāk runāt tikai par Policijas akadēmiju?" retoriski vaicāja deputāts.
Diskusijās iesaistījās arī citi deputāti. Viens no aktīvākajiem debatētājiem bija Ringolds Balodis (NSL). Viņš uzskata, ka liela kļūda bija tajā, ka Policijas akadēmija darbojās privāto tiesību jomā un politiķiem šobrīd vajadzētu izšķirties, kā nodrošināt atbilstošu izglītošanos topošajiem policistiem.
"Vajadzētu sagatavot koncepciju par to, kā veidot augstāko izglītības vīziju un pie kādas no augstskolām varētu veidoties kāds kodols, profesūra un cilvēki, kas nākotnē, kad varētu būt vairāk naudas, attīstīties par akadēmiju. Vajag kādu programmu vai kursu. Pašreizējā brīdī uz līdzenas vietas akadēmiju izveidot nevar, taču, ja neviens neko nedarīs, tad nekas nebūs," uzsvēra Balodis.
Ieilgstot debatēm par akadēmijas atjaunošanu, deputāti vairākkārt pacēla balsi, līdz komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (V) vajadzēja iejaukties, lai atjaunotu kārtību.
Deputāti gan nekādu lēmumu nepieņēma, taču, visticamāk, akadēmijas atjaunošanas jautājumus tiks atkal aktualizēts tuvākajās nedēļās, kad komisijā par budžetu runās aizsardzības un iekšlietu ministri.